|
|
evy | |
|
|
|
|
kolēģis ieveļas ofisā un skatās uz mani, kā spoku (haha, helovīni, ja?) bet skatās uz mani tādā jautājuma-zīme-sejas-vietā manierē. pēc dažām sekundēm un manu roku noplātīšanas žestā "wtf?!", viņš man jautā - tu esi te?! es vēl vairāk apstulbu - jā, kā redzi. wtf?! viņš (sāk pēkšņi smieties) - es tikko uz ielas garām braucu vienai mašīnai, gribēju uzgonkot un pīpināju, domāju, ka tā esi tu! :D es - lol, nē, es jau pirms stundas te, ofisā, sēdēju. viņš - nu, ok. es tad kādu citu blondīni uz izbrīna paņēmu :D
|
|
|
|
|
|
|
|
|
f | |
|
|
|
|
|
|
|
tā kā tie mistiskie dienu apraksti vēlāk neko neizsaka, tomēr gribu piefiksēt, ka vakar redzēju, kā tiek veikta pasažieru lidmašīnas pilna tehniskā pārbaude. nu labi, no pašas pārbaudes es neko daudz nesapratu, tā kā tikpat labi viņi tur varēja arī risināt krustvārdu mīklas, bet bija diezgan iespaidīgi redzēt visu izjauktu, attaisītu, atskrūvētu, pastāvēt pilnīgi iztukšotā lidmašīnas salonā - ar izņemtiem pasažieru sēdekļiem un noņemtām iekšējām sienām (tagad es vēl mazāk saprotu, kā mēs vispār visi dzīvi paliekam tur, augšā; bērni, mācieties fiziku un kļūstiet par inženieriem, nebūs jāplāta mute kā zivij uz sauszemes).paklausījos stāstiņus iz dzīves par to, kādi nelaimes gadījumi parasti visvairāk apdraud apkalpi (dažāda veida sasišanās dēļ turbulences un vispār dēļ šaurajām telpām un dēļ pasažieru pārbāztajiem čemodāniem, kas krīt virsū un izsit zobus, pārsit degunus un sastiepj muguras), kā arī par kurioziem (piemēram, ausī ielijusi kafija; nedarbojieties zem galda, kad otrs uz tā lej kafiju - yours truly, turbulence, draugi). bija forši un noderīgi. ne visas pieredzes apmaiņas* tādas ir.
*apmaiņa gan te notika lielākoties vienā virzienā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|