Man atkal der kleita, kuru biju nopirkusi uz savu 30. dzimšanas dienu! Koši sarkana kā komunistu karogs, ar mežģīnēm un rozītēm. Nopirku to pāris mēnešus iepriekš un tā arī nekur neuzvilku, jo uz 30. dzimšanas dienu jau biju ar Lauvu un divatā mums tur lāga nebija vietas. Man gan, protams, ir visas iespējas tagad papriecāties par sevi spoguļa priekšā un uz 43. dzimšanas dienu - deja vu! - diemžēl konstatēt, ka nu nē, laikam atkal vajadzēs vilkt ko citu.
Beidzot noskaidroju, kas smird rezerves guļamistabā. Ne stipri, bet specifiski. Supercentīgais un jaudīgais robots aizstūmis kaķa bļodu dziļi stūrī. Pilnu bļodu. Droši vien pirms nedēļas vai divām. Nu vismaz labi, ka tā nebija kāda nosprāgusi pele.
es šodien nelasu skukas dienasgrāmatu, bet mantojumā atstāto Džeimija Olivera pavārgrāmatu, mēginot attālināti diriģēt Eiženu pēc anšoviem un fenheļa sēklām
Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas... Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo! Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami. Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.
also, nupat esmu izdzīvojusi rotenieku, un šoreiz es tiešām sajutu, kas tas tāds ir. tik ļoti sajutu, ka jau sāku sliekties uz domām, ka tas ir kovids, jo bija arī temperatūra, kas kratīja no aukstuma un lauza kaulus, bet nē, 30 h un viss cauri. tak sebje piedzīvojums pirmssvētku laikā.
Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?
Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota