Sviesta Ciba |

mugursoma (

mugursoma) rakstīja,
@ 2009-11-29 23:18:00

Aptvēru
Ziniet, kad es aptvēru nāves neizbēgamību? Kad es ieraudzīju kā ķermenis kļūst par parastu gaļas gabalu? Tad, kad manu acu priekšā, minūtes laikā, no vecuma nomira mans 18 gadus vecais siāmas kaķis. Ar dzīvnieku, kurš visu manu apzinīgo dzīvi bijis, pietiek.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	blondulla 2009-11-29 23:28 (saite)
	līdzjūtības... :( garš mūžs kaķītim. man arī ir siāmietis, ārkārtīgi mīļš. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mugursoma 2009-11-29 23:30 (saite)
	Tas bija jau pasen, bet paldies. Līdzjūtības nekad nevar būt novēlotas. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kashadura 2009-11-30 02:00 (saite)
	Jūtu līdzi. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mugursoma 2009-11-30 04:14 (saite)
	Tas tomēr ir tikai kaķis. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kashadura 2009-11-30 13:03 (saite)
	Nu ja, ka kaķis. Kad balto plēsīgo muļķa kaķi Kirilu nobrauca mašīna, tad pēc nedēļas es raudāju un domāju par viņu visu nakti. Tas nekas, ka kaķis. mēs taču dzīvojām viens otra dzīvi kādu brīdi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mugursoma 2009-11-30 18:35 (saite)
	Tu raudāji par to, ka kaķim liktenis nelabvēlīgs? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	kashadura 2009-12-01 19:31 (saite)
	Par to, ka vairs nekad nebūsim kopā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mugursoma 2009-12-01 23:18 (saite)
	Par savu likteni? :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kashadura 2009-11-30 13:04 (saite)
	+ tas tomēr ir tikai ieraksts. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	jojo 2009-11-30 14:25 (saite)
	jā, un tas tomēr ir tikai cibiņš mugursoma (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mugursoma 2009-11-30 18:35 (saite)
	Pilnīgi pareizi! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

kashadura
2009-12-02 01:20 (saite)

Atcerējos šito citātu no ētikas studiju programmas vielas:
"Cik pamatoti būtu teikt – cilvēks jāuzskata par savtīgu tādēļ, ka gūst apmierinājumu, palīdzot citiem? Vai tad nav tā, ka tieši nesavtīgs cilvēks gūst apmierinājumu, palīdzot citiem, kamēr savtīgs cilvēks negūst šādu apmierinājumu, palīdzot citiem. Ja mans kaimiņš izglābj un paņem pie sevis pamestu kaķēnu, vai tas nozīmē, ka viņš ir savtīgs? Vai arī tas nozīmē, ka viņš ir tiešām līdzjūtīgs? Kādēļ gan lai patiesi savtīgs cilvēks uztrauktos par to, ka kāds cits cieš – vēl mazāk jau tik nenozīmīgs dzīvnieks kā kaķēns?

Varbūt cilvēkus motivē gan tas, gan tas – gan savtīgums, gan altruisms, neizslēdzot apmierinājumu, ko gūstam no altruisma."
Atvainojos, ka antropmorfizēju dzīviekus (Ir man tāda tendence, nenoliegšu) un mīlu animismu, jā. Dažreiz kļūdas pēciedomājos, ka mugrsomām arī ir jūtas. :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mugursoma
2009-12-02 12:05 (saite)

Kāds līķis tiek nests mugursomās, viņiem vienalga. ;)

Nesavtīgs cilvēks savās acīs ir tāds. Arī citu, bet pārāk bieži tikai tad, lai pats par to nemitīgi pārliecinātos. Nepasakies nesavtīgam cilvēkam un viņš apvainosies. Bet, nu, nav jau tikai savtīgu un nesavtīgu cilvēku. Ja nepieciešams, man jau arī asariņa nobirst par dzīvnieku mokām mežu ugunsgrēkos, to izciršanā. Par ziloņiem, kurus pieradina trešajās pasaules valstīs, utt. Domāju, ka manā gadījumā viss ir vienkārši. Nāve no vecuma nav bēdīga nāve.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	kashadura 2009-12-03 18:32 (saite)
	Es gan domaaju, ka naave no vecuma var buut pat ljoti beediga. Jebkura naave var taada buut. Man, piemeeram, naave nepatiik. (Atbildēt uz šo)

Navigate: