rūsganais sprakšķis

es pat netaisos apspriest faktu,kas vainas varētu būt galvā pusaugu humanoīdiem,kas mūsu rajona tumšajā ielā iesperas pa vārtiem, uz kuriem ir skaidrs un gaišs brīdinājums par suņiem, kuri arīdzan no iekšas sāk rēkt un iztešas ārā kā bultas (nu,ok,iespējams iespaidu mīkstināja prorāba kaķa izšaušanās līdzi un apsēšanās uz kāpnēm situācijas novērošanai) bet - to,ka uz elementāru jautājumu "un ko jūs,lūdzu, vēlētos?" pretī dzirdi "a cho onji govorjat? Vika, ti zhe ponimajesh, perevedji"

nu,tā,ka vispār nesaprot latviski. gadi 13-14.

iedevu cepumus,kas man tāpat negaršoja, un liku vīram aizslēgt vārtus. tādiem pārsteigumiem es savos gados neesmu gatava.

laikam tarakāni manā galvā kauko sarosījušies, jo pēdējās nedēļas kakis ar apbrīnojamu uzcītību visu nakti guļ man uz galvas.
ārstē.

neskaitot,ka es pēros pa savu lielāko ekseli, filtrējot valstis un reģionus(kādu kolonnu tur nemaz nav) un valūtas un ko vēl ne, lai nonāktu pie secinājuma,ka iemeslu,kāpēc kaķim ir slikti, patiesībā ir jāmeklē pie suņa, vēl arī es biju ziemeļkorejā. neatceros,ko darīju.
sāp vēders.
viss riebjas.
gribu gulēt.
un gribu,lai medžikelī visi kaķa pievemtie paklāji ir tīri. ar ko vispār tīrīt pievemtus sizala grīdceļus,kas nebūtu ķīmija?

Sēžu uz soliņa un glaudu vēderu. No kreisās puses izskatos, ka šas dzemdēšu. Kaķim liekas, ka vienīgā drošā vieta ir zem manas jakas. Jā, man arī nepatīk vetklīnikas smaka. Kaķim vēl vairāk pēc vakarnakts nošpas šprices kaukādā dīvainā pļavnieku klīnikā, uz kurieni mūs pasūtīja no Kaveta.

"suņi pašattīrās un grīdas un grīdsegas pašsmērējās"

tieši tā es šorīt padomāju,secinot,ka laikam vienu ķepu esmu noslaucījusi 2x un vienu necik - skatoties uz burvīgi brūniem nospiedumiem uz bēšā grīdceliņa.

jo kā gan labāk pavadīt piektdienu,ja ne ar lauzošiem kauliem?

vismaz leģitīms iemesls iekrāmēties gultā ar suni, kaķi, tējkannu un rumu.
ar gudru ziņu vīram uz Ziemassvētkiem uzdāvināju brokastis-gultā-galdiņu.nu ļoti ērti -gan suns tiek klēpī, gan laptops nekarst, gan glāzi un krūzi, kur uzlikt.
ja vēl nebūtu temperatūra, sūdīga pašsajūta un vispār- priekšā ļoti gaidītas brīvdienas, varētu pat priecāties.

vīrs ar suni gultā skatās kaukādu futbōlu vai citu bōlu un kauko čubinās un bubinās vislaik.

aizgāju, bargā balsī paprasīju sunim "KURŠ tev ir saimnieks???"
suns sakautrējās, sajutās vainīgs un tagad nes man bunbiņu, sak, pildi savu saimnieka pienākumu...

kad jūlija sākumā atdevu kaķi mātei 'uz remonta laiku' galīgi nebiju spējīga iedomāties,ka oktobra sākumā vēl nekas neliecinās par kaķa atgriešanos mājās.

vot skatos te tagad uz to bumbu uz kājiņām un domāju - KĀ es viņu atkal pieradināšu pie disciplīnas. vēl jau uz manu ĒUU!!! reaģē, bet nu izlaists ir līdz pēdējam - staigā pa galdu, grauž grāmatām stūrus, kož segā, lec kājās, utt utjp.

man liekas,ka māte to dara specjāli, lai es to lopu beigu beigās neņemtu prom - jo tas jau vairs nebūs idejālākais kaķis pasaulē.

vispār jau no vienas puses man būtu prieks,ka mātei ir kāds,ar ko vakaros parunāties, bet tomēr - tas ir MANS kaķis. un man vajag kaķi jebkurā gadījumā, tīri praktiski žurcisku apsvērumu dēļ, un ņemt ATKAL jaunu kaķi būtu ... sviestaini. ehhh..... bet varu iedomāties,kā šķīdīs asaras,kad es to bumbuli vedīšu prom....

p.s. lūk,viņš atkal izpildīja performanci - noraut peli no datorgaldiņa. māte par tādiem jociņiem tikai priecājas, johaidī..

tiko gandrīz dabūju sirdstrieku - pēkšņi atskan nežēlīgi bļāvieni un šņācieni - stulbas kaķlops mēdz kautko ķibināties aiz ledusskapja, un šim hvz kur iestrēga ķepa
kamēr nomierināju (cik labi,ka viņš man tā nopietni nekož), kamēr izvilku, tā arī nesapratu,kur ieķērās, bet skaidrs,ka tur jāuzliek kautkas priekšā, jo ja viņš viens mājās šitā izdarīsies, tak traks nobrēksies un sastresosies

pirms brīža jau žēlojos,kā mīļie tirgotāji paceļ cenas tiem,kas nevar izvēlēties alternatīvu preci
tagad viņi atraduši iespēju atkal, ja iepriekšējais barības maiss sunim maksāja 54 Ls, tad šodien jau 80 eiro

prieks, kur tu rodies

man , lūdzu, iesveriet vēl 2 rokas un 2 kājas

vai arī ielejiet vēl kādas stundas diennaktī

Nesaprotu es to jūsu jūsmu, nesaprotu.
Sniegs ir ōsomākā padarīšana,kas uz šīs zemes ir. Pēc bunbiņām, lidojošajiem šķīvīšiem, čiekuriem un kociņiem.
Sniegs varētu būt visu laiku.

Bet Viņa NAV. Vairs nav. Un visi priecājās.

Ko tas nozīmē manā dzīvē?
Gākas Baismu. Saimniece jau tā ir diezgan retardēta,kad mājās. reti,kad spēlējas.
bet TAGAD?! TAGAD pagalmā un dārzā VISPĀR nevar mest bumbu. uz visiem ciemiņiem - labajiem cilvēkiem - sakliedz, un viņi, muļķi, klausa.
redzējies, zāle neaugšot? Un kam tā zāle rūp???

Un dārzā. Ieej tik dārzā, kā sākas spiedzieni- DOBE!! Puķudobe!!! tur nekāp! NESKRIEN! NEbremzē!

Kas vēl ļaunāk - viņa vislaik kautko rušinās, grābstās, skraida nervozi ar šķērēm, kautko šņikā. un UZPASĒ. nevar nevienam kaimiņu lunopātam aizskriet pakaļ, kā jau bļauj "nedrīkst!!!!" nu bet tie kretīni tak mīž un dirš viņai tik dārgajās puķudobēs!

Šodien, ja. Viens idejots sēž aiz kompostkastes un glūn. Es jau, teju teju, pateikt,kur kā lietas šai sētā stāv, kā "NEDRĪKST"
tas Idejots uzskrēja dzīvībskokā un tad nu tur mauroja un mauroja, ka zinies, neērti un netiek lejā, kamēr mani aizved mājā.

un tas jau vēl nav viss.
KĀJAS. To tik vien dzirdi kā "kājas". NU, netīras, nu un? Katru reizi,kad gribi ieiet iekšā, metas ar dvieli virsū, vai vēl ļaunāk- stiepj uz dušu un mazgā.

Nu, kurš to var izturēt, nu?

ATDODIET ZIEMU!!!!

beidzot atradu arī kautko pozītivu - epilēt kājas ar karsto vasku,kad kaķis nav mājās ir nesalīdzināmi vienkārši un bezspalvaini


visādi citādi, tikai tagad var novērtēt, cik ļoti viss mežs var būt pilns ar vienu tīģeri.
nevaru sagaidīt divas dienas,kad dabūšu to lopu apakaļ.

naktī māju bija apsēduši bubuļi.
vismaz tā šķita sunim.
rūca un rādija zobus. galvenokārt jau rūca.

bet es laikam arī esmu atradinājusies būt mājās viena.
tāpēc jau drošvien sunim bubuļi rādijās, ka man diegabiksīga sajūta.

jau viens suns,kas nes vislaik mantu, ir besīgi, bet ja to dara arī kaķis, tad es sāku justies kā tāds mantiņmetamais mehānisms.

akbetnu,cik mīlīgi.
biju vetklīnikā pēc paikas lopam - āreče, pacēluši cenu par 8% no septembra (ne vetklīnika,bet izplatītājs).
protams, pa lielam kāda jau tur vairs starpība, 50 vai 54 lati.
bet,nu, nenoliedzami, no kā gan labāk kāst naudu kā no tiem,kam jāpērk specjālā vererinārā paika, jo kur tad tie muļķi *** liksies, variantu jau nav, pirks arī par paaugstinātu cenu

sēžu visa te tāda dīvāniņā lēmēta, ēdu rimčika suši "āzijas sapnis" (čotabaigigaršo) un nesaprotu ne rīta, ne vakara.

man ir ATVAĻINĀJUMS. VISU, jūs saprotiet, VISU nākamo nedēļu. man nav ne jausmības, ko ar tādu laimi,lai pasāk.
protams, prieki apsīkās jau brīdī,kad dikti gribējās padalīties, bet visi,kam zvaniju, izlikās nedzirdam.
ok,es saprotu shvepsi, jo nujā, tā neķītrā doma bija iekrešot viņas verandā kaukad nākamnedēļ kā tādam Junkeram, tā kā Shvepam ar intuīciju viss kārtībā, ta skaidrs,ka neceļ trubu.

bet enivej, pat ja atlikt malā sajūtu,to baiso vainas apziņu,kas pārņem vienmēr neesot darbā, nu - tip, kā gan tie nabaga puikas bez manis tiks galā - ta tikuntā nav nekas skaidrāks par to,ka man mazliet strjomna atstāt puiku vienu pa māju, nu, nemāku es tā pavisam uzticēties. ta aizmirsīs durvis aizslēgt, ta kaķi pazaudēs, ta hvz ko vēl.

bet citādāk, šovakar jāiet diet, pēc tam skatīsies, svētdien ir svētdiena, treniņs vienmēr ļoti saliek visu galvā kārtībā.

tā lopu greizsirdība ir tik smieklīga, vajadzētu uzlikt slepenās kameras. pasauc vienu, atskrien otrs- "redzi, es esmu labāks?"

lieliskas dienas lielisks noslēgums
kaķis izbraājās šodien pa pilnīgi VISU teritoriju un ievilkās mājās ar katastrofāli mellām kājām, atslaucīt nevarēju, ta nu atcerējos ka kaukur mētājas kādās sacensības vai vēlkur dabūts suņu šampūns, bet par ar to nenāca nost, laikam kāds piķis, nācās izgriezt ar šķērām, kaķis nobrēcies un nošņacies līks un slapš

viss bija zajebis vīkendā, bet to es nestāstīšu, a citās ziņās - jāpļauj zāle un jādomā,kur ņemt malku, un tas nu ir kvait bōring. un upenes jālasa. un ganjau lilijas jau zied, vakar dārzā pat neiegāju, pietika ar šausmām no tā,kā zāle izsprāgusi garumā.
mans plāns ar vīteņaugiem izgāzies grabēdams - puķuzirņi tiiik reti, bet nu vismaz zied, a tās krūm-kreses jeb kā viņas vabše tikai nīkuļojas, viens (VIENS) zieds pa visu sētasmalu.
sūdīgs no manis dārznieks.

ups. tiko sapratu,ka manam ģeniālajam atvaļinājuma plānam iemest suni un telti mašīnā un durt,kur acis rāda nedēļas garumā, ir Liels Robs.
draņķa kaķis. līdzi takš neņems, bet viš jau pa šitām 4 dienām bija tā noalcies mīlestības, ka bļāva nebalsī vairākas stundas vakar.hmmmm.