rūsganais sprakšķis

Nesaprotu es to jūsu jūsmu, nesaprotu.
Sniegs ir ōsomākā padarīšana,kas uz šīs zemes ir. Pēc bunbiņām, lidojošajiem šķīvīšiem, čiekuriem un kociņiem.
Sniegs varētu būt visu laiku.

Bet Viņa NAV. Vairs nav. Un visi priecājās.

Ko tas nozīmē manā dzīvē?
Gākas Baismu. Saimniece jau tā ir diezgan retardēta,kad mājās. reti,kad spēlējas.
bet TAGAD?! TAGAD pagalmā un dārzā VISPĀR nevar mest bumbu. uz visiem ciemiņiem - labajiem cilvēkiem - sakliedz, un viņi, muļķi, klausa.
redzējies, zāle neaugšot? Un kam tā zāle rūp???

Un dārzā. Ieej tik dārzā, kā sākas spiedzieni- DOBE!! Puķudobe!!! tur nekāp! NESKRIEN! NEbremzē!

Kas vēl ļaunāk - viņa vislaik kautko rušinās, grābstās, skraida nervozi ar šķērēm, kautko šņikā. un UZPASĒ. nevar nevienam kaimiņu lunopātam aizskriet pakaļ, kā jau bļauj "nedrīkst!!!!" nu bet tie kretīni tak mīž un dirš viņai tik dārgajās puķudobēs!

Šodien, ja. Viens idejots sēž aiz kompostkastes un glūn. Es jau, teju teju, pateikt,kur kā lietas šai sētā stāv, kā "NEDRĪKST"
tas Idejots uzskrēja dzīvībskokā un tad nu tur mauroja un mauroja, ka zinies, neērti un netiek lejā, kamēr mani aizved mājā.

un tas jau vēl nav viss.
KĀJAS. To tik vien dzirdi kā "kājas". NU, netīras, nu un? Katru reizi,kad gribi ieiet iekšā, metas ar dvieli virsū, vai vēl ļaunāk- stiepj uz dušu un mazgā.

Nu, kurš to var izturēt, nu?

ATDODIET ZIEMU!!!!