tā saskrējos pa aizsnigušo dārzu pakaļ sagrauztajai basketbolbumbai,ka ieskrēju ķirsī. rīt laikam būs švīka pār seju. nais.
February 13th, 2012
nu re
atklāju, kur ir vaina manā elektrības rēķinā
atnāku mājās un dzirdu, kaukas omulīgi rūc.
epilators dīvāna stūrī.
kāds no lopiem acīmredzot būs gribējis sapucēties vaļeras dienai.
atnāku mājās un dzirdu, kaukas omulīgi rūc.
epilators dīvāna stūrī.
kāds no lopiem acīmredzot būs gribējis sapucēties vaļeras dienai.
January 3rd, 2012
bet tas ir apbrīnojami, kādu intelektuāli pakāpi latviešu sarunvalodas jomā var sasniegt mājlopi,kad Tev nav mājā neviena cita,ar ko runāties kā vien viņi.
kaķis jau zin veselu kaudzi vārdu, par suni vispār nerunāsim.
kaķis jau zin veselu kaudzi vārdu, par suni vispār nerunāsim.
December 22nd, 2011
god works in mysterious ways
tā nu man ikurāt vakar likās.
izejam staigāties. pie pieturas stāv kautkāda tante,kas nezkāpēc seskam liekas baisi interesanta (parasti pīpļi viņu nesaista), pieejot tuvāk saprotu - viņai divi milzu maisi pietūcīti ar svaigu gaļu.
nezkāpēc tanta grib ar mani runāties, es kautko pieklājīgi atbildu un steidzos tālāk, bet,prootams, mans mīļumiņš tieši tad izdomā nolikt kluci. kamēr stāvu ar maisiņu blakām un savācu, dīvainā tante ir izvilkusi kautko no maisiņa un taisās iebarot manam sunim. protams,ka ja nedrīkst,tad nedrīkst- suns to saprot, tante ne. mēs ejam prom un man pakaļ bauro - nu meitene,kas jūs dīvaina, nu jums suns tāds izkāmējis, trahejas tak labas, es saviem suņiem mājās nesu, blabalbla....
izstaigājam rajonu, nākam jau uz māju pusi, dzirdu - bauro. kaķis. pirmajā mirklī padomāju,ka skaidro attiecības, bet paskatos apkārt un redzu,ka viens sēž zem mašīnas uz ielas un bļauj cik spēka - tā,kā bļauj kaķis,kad tam bail vai sāp. pārejam pāri ielai, sunim jau dikti interesanti, bet kaķis šņāc,nolemju,ka šis vnk atbaida suni. ejam prom, bet baurošana nerimstas. mana mīkstā sirc protams neļauj tā aiziet. piešnorēju suni, pie laternas staba (!! es vakaros nekad neņemu līdzi pavadu, pati nezinu,kāpēc vakar paņēmu) un eju pie kaķa runāties. šis bļauj minūtes piecas, rāpoju ap mašīnu, mēģinot saskatīt,vai lopam nav kāda brūce vai kas,visi kas brauc pa ielu nervozi bremzē. kaķis izlien no pamašīnienes un metas mīļoties. mīļojas un murrā, tāds liels, ruds un labi barots, acis tīras- javna nav ielas kaķis. nu,nevaru es aiziet prom. ja nu tas ir izkritis pa logu vai izmucis un netiek mājās? es zinu,ka visu pasauli neizglābsi,taču, es gribētu,ja kādreiz kāds no maniem lopiem pabēg,lai viņu nepamestu uz ielas garāmgājējs. es ticu atgriezeniskajai saitei- goda vārds, es vienmēr dodu vecākiem cilvēkiem vietu sabtransportā - un manai mā ar vienmēr dod.
bet par kaķi - es sēžu un apsveru domu zvanīt uz Tutti,kur dabūju savu kaķi,prasīt padomu, vai arī iet mājās nolikt suni un tad nākt risināt kaķa jautājumu. kamēr es tur murcu kaķi un domāju - skatos,nāk tā dīvainā tante ar saviem 2 suņiem. nočortojos pie sevis. un tad mans brēcējs saslej asti gaisā un teš pretī tai tantei!!! izrādās,viņas kaķis izmucis un aizskrējis meklēt saimnieci :D
mani galu galā nosauca par labo cilvēku, utt utjp. un visi laimīgi. loks noslēdzies.
izejam staigāties. pie pieturas stāv kautkāda tante,kas nezkāpēc seskam liekas baisi interesanta (parasti pīpļi viņu nesaista), pieejot tuvāk saprotu - viņai divi milzu maisi pietūcīti ar svaigu gaļu.
nezkāpēc tanta grib ar mani runāties, es kautko pieklājīgi atbildu un steidzos tālāk, bet,prootams, mans mīļumiņš tieši tad izdomā nolikt kluci. kamēr stāvu ar maisiņu blakām un savācu, dīvainā tante ir izvilkusi kautko no maisiņa un taisās iebarot manam sunim. protams,ka ja nedrīkst,tad nedrīkst- suns to saprot, tante ne. mēs ejam prom un man pakaļ bauro - nu meitene,kas jūs dīvaina, nu jums suns tāds izkāmējis, trahejas tak labas, es saviem suņiem mājās nesu, blabalbla....
izstaigājam rajonu, nākam jau uz māju pusi, dzirdu - bauro. kaķis. pirmajā mirklī padomāju,ka skaidro attiecības, bet paskatos apkārt un redzu,ka viens sēž zem mašīnas uz ielas un bļauj cik spēka - tā,kā bļauj kaķis,kad tam bail vai sāp. pārejam pāri ielai, sunim jau dikti interesanti, bet kaķis šņāc,nolemju,ka šis vnk atbaida suni. ejam prom, bet baurošana nerimstas. mana mīkstā sirc protams neļauj tā aiziet. piešnorēju suni, pie laternas staba (!! es vakaros nekad neņemu līdzi pavadu, pati nezinu,kāpēc vakar paņēmu) un eju pie kaķa runāties. šis bļauj minūtes piecas, rāpoju ap mašīnu, mēģinot saskatīt,vai lopam nav kāda brūce vai kas,visi kas brauc pa ielu nervozi bremzē. kaķis izlien no pamašīnienes un metas mīļoties. mīļojas un murrā, tāds liels, ruds un labi barots, acis tīras- javna nav ielas kaķis. nu,nevaru es aiziet prom. ja nu tas ir izkritis pa logu vai izmucis un netiek mājās? es zinu,ka visu pasauli neizglābsi,taču, es gribētu,ja kādreiz kāds no maniem lopiem pabēg,lai viņu nepamestu uz ielas garāmgājējs. es ticu atgriezeniskajai saitei- goda vārds, es vienmēr dodu vecākiem cilvēkiem vietu sabtransportā - un manai mā ar vienmēr dod.
bet par kaķi - es sēžu un apsveru domu zvanīt uz Tutti,kur dabūju savu kaķi,prasīt padomu, vai arī iet mājās nolikt suni un tad nākt risināt kaķa jautājumu. kamēr es tur murcu kaķi un domāju - skatos,nāk tā dīvainā tante ar saviem 2 suņiem. nočortojos pie sevis. un tad mans brēcējs saslej asti gaisā un teš pretī tai tantei!!! izrādās,viņas kaķis izmucis un aizskrējis meklēt saimnieci :D
mani galu galā nosauca par labo cilvēku, utt utjp. un visi laimīgi. loks noslēdzies.
December 6th, 2011
jo*tvaimicīt!!!!
atnāku mājās un KĀDS no mūdžiem ir novācis no galda maisiņu ar riekstiem. un es nezinu,cik izrijis - jo skrienot uz darbu kautko iebēru kabatā.
te nu bija mani labi audzinātie mājlopi.
es ceru,ka rijējs ir kaķis.
ja suns,tad atkal būs di**ā ar visu dziesmugrāmatu....
te nu bija mani labi audzinātie mājlopi.
es ceru,ka rijējs ir kaķis.
ja suns,tad atkal būs di**ā ar visu dziesmugrāmatu....