rūsganais sprakšķis

očevidnoje, neverojatnoje

rūsganais sprakšķis

očevidnoje, neverojatnoje

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
es pat netaisos apspriest faktu,kas vainas varētu būt galvā pusaugu humanoīdiem,kas mūsu rajona tumšajā ielā iesperas pa vārtiem, uz kuriem ir skaidrs un gaišs brīdinājums par suņiem, kuri arīdzan no iekšas sāk rēkt un iztešas ārā kā bultas (nu,ok,iespējams iespaidu mīkstināja prorāba kaķa izšaušanās līdzi un apsēšanās uz kāpnēm situācijas novērošanai) bet - to,ka uz elementāru jautājumu "un ko jūs,lūdzu, vēlētos?" pretī dzirdi "a cho onji govorjat? Vika, ti zhe ponimajesh, perevedji"

nu,tā,ka vispār nesaprot latviski. gadi 13-14.

iedevu cepumus,kas man tāpat negaršoja, un liku vīram aizslēgt vārtus. tādiem pārsteigumiem es savos gados neesmu gatava.
  • vienam puikam bija kārtīga cirvja izmēra cirvis.
Powered by Sviesta Ciba