lai veicinātu rumpja veiktspēju treniņos ar borderkolliju, ieviesu mountainbaiku, lai varētu hujārēt pa bezceļiem un kačāt slodzes izturību un ko tur.
ar šitādu riteni pēdējoreiz braucu pirms padsmit gadiem; kopš bērnības un tagad lietoju pilsētas riteni ar KĀJAS BREMZĒM. ar to riteni es braucu ļoti labi, mēs esam kā viens vesels.
rokas bremzes man nesanāk, ātrumu pārslēgšana arī nē.
pirmajā izbraucienā sapinos meistarībā ar ātruma slēdžiem braucot paugurā, apstājos uz kores, pedālis ieķērās priedes saknē un dabūju labi nobrāztu ceļgalu.
otrajā izbraucienā visa baidījos braukt no paugura, jo tur bij šķērslīši; ar pilsētnieku izbrauktu īzī un, ja arī smiltīs samestu, mācētu nolekt. stāvēju, baidījos. bet nu tak nevar šitā mīzt botā. mēģināju braukt. nobremzēju ar vienu roku vairāk un ļoti lēnām pārlidoju pāri stūrei, uzmetot riteni sev virsū un dabūnot ar stūri precīzi zem ķiveres (jā,![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
barbala, es uzreiz ieviesu ķiveri šādam braucamrīkam, ārkārtīgi nelietderīgi iztērēti 80 eiro :D)
tagad staigāju apkārt biedēdama līdzcilvēkus ar saviem 50 shades of zililillā uz visām ekstremitātēm.
ar šitādu riteni pēdējoreiz braucu pirms padsmit gadiem; kopš bērnības un tagad lietoju pilsētas riteni ar KĀJAS BREMZĒM. ar to riteni es braucu ļoti labi, mēs esam kā viens vesels.
rokas bremzes man nesanāk, ātrumu pārslēgšana arī nē.
pirmajā izbraucienā sapinos meistarībā ar ātruma slēdžiem braucot paugurā, apstājos uz kores, pedālis ieķērās priedes saknē un dabūju labi nobrāztu ceļgalu.
otrajā izbraucienā visa baidījos braukt no paugura, jo tur bij šķērslīši; ar pilsētnieku izbrauktu īzī un, ja arī smiltīs samestu, mācētu nolekt. stāvēju, baidījos. bet nu tak nevar šitā mīzt botā. mēģināju braukt. nobremzēju ar vienu roku vairāk un ļoti lēnām pārlidoju pāri stūrei, uzmetot riteni sev virsū un dabūnot ar stūri precīzi zem ķiveres (jā,
barbala, es uzreiz ieviesu ķiveri šādam braucamrīkam, ārkārtīgi nelietderīgi iztērēti 80 eiro :D)tagad staigāju apkārt biedēdama līdzcilvēkus ar saviem 50 shades of zililillā uz visām ekstremitātēm.
es jau esmu patīkami pārsteigta, ka dibens nemaz tik ļoti no šaurā sēdēkļa nesāp un, ka mugura nesāp no tā, ka jābrauc saliekušamies
vnk nevajag līst tur, kur iekšiņas saka, ka nevajag
Ar vsu savu nejēdzīgo desmitiem tūkstošu velo km pieredzi..
Bet es arī esmu darījusi tā, ka vnk novācu roku nost no priekšējās bremzes tādās sistuācijās. Ja aizmuguri saspiež par daudz, tad sliktākajā gadījumā sanes aizmuguri, bet vismaz vēl var kaut kā savākties.. Kamēr, ja panikā nostopē priekšu un smaguma centrs jau sanāk kaur ne tur, tad tur sanāk vienīgi loģisks lidojums pāri stūrei.. :/
langzām, langzām
tu tā nesasteidz, atceries, ka taisnos gabalos gan priekšējās gan pakaļējās bremzes jāspiež ar vienādu spēku
bet braucot no kalna lejā galvenās ir pakaļējās bremzes un priekšējās ja ne atlaist vaļā, tad maigi maigi pieturēt, lai nav jālido pāri stūrei
un gan jau aizies ;)
arī airobikās nekad neesmu varējusi darīt ar kājām vienu, ar rokām citu. un šīte slēdži mani dzen izmisumā, nesanāk organiski.
bet skaidrs, ka vnk jātrenējas.
(man arī riebjas rokas bremzes)
no sākuma nobijos, ka būs smadzeņtrīce, jo zvaigznītes lidja, bet tad atgāja, sēdēju visa tāda lemnām smiltī apbērta un zobos, un dusmojos
lai aatri dziist!
Manu ķiveri palienēja jkdze un palienēja tik labi, ka atpakaļ nedabūt, jo mana bijusī galvassega ir vienīgā, kuru viņa piekrīt vilkt. Tā nu jau pāris nedēļas meklēju citu, bet nekurnekānav.
Par zilumiem un pušumiem, protams, auč un pai un lai labi dzīst.
man ir smuki blāvi pelēkzaļa no x sporta
zilumi praktiski nogājuši, bet uz kaula virs potītes ir tāds mega pampums, kas laikam tur gadu taisās stāvēt, nevar teikt, ka daiļo manas jau tā neelegantās un puslīkās kājas :D