rūsganais sprakšķis

viss ģeniālais ir vienkāršs

rūsganais sprakšķis

viss ģeniālais ir vienkāršs

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
man riebjas vingrot.
nē, man RIEBJAS vingrot.
atkārtot vienu un to pašu n reizes un tad nākamo to pašu. katru reizi, kad piespiežu sevi to darīt, jāsvin pats fakts, jo fizuhai nekādas pievienotās vērtības tur nesanāk.

obvs mans rumpis neņem pierē visu staigāšanu ar suņiem, skriešanu treniņos, jo jau pierasts, tikai pampst.

tadā! man iešāvās prātā ģeniālā doma, ka es varu vnk pabraukt stundiņu ar riteni pa mežaparku! darbība, kas pati par sevi ir tik automātiska, ka vispār nav jādomā līdzi.

nominu gandrīz 20km, dibens (asteskauls) sāka sāpēt otrajā kilometrā, jo ar visām šmarantīnām neesmu braukusi mēnešus 2-3, jo nav jau kur.

vīkendā redzēju sevi nobildētu no malas, kautkāds buldogs, drausmas. bet, ja es nevaru ēst gluži sienu, varbūt katru dienu pa stundai noveļļot kādu jēgu dos?
  • kā cilvēks ar noslieci uz resnēšanu no plika gaisa un abzalūtu riebumu pret sportošanu brīvā dabā (tu svīsti un ir citi cilvēki vai mašīnas, un visādi reljefi, kas tevi nevajadzīgi nogurdina) (mājās vismaz svīsti vienatnē) - es ar visām 4 balsoju par velotrenažieri. 40 minūtes no vietas, izvēloties jūtamu, bet ne pārāg grūtu pretestību, 2 - 3 reizes nedēļā, un to visu apvienojot ar nelieliem ierobežojumiem iekš meņjū (vairāk olbaltumvielu, piem., un mazāk rīt, hehe).

    tagad viņš put noliktavā, un es ar ilgām acīs skatos un gaidu, kad varēšu viņu no turienes izvilkt.
    • also, es drīzāk teiktu, ka velo(trenažieris) palīdz visām ķermeņa daļām, tikai rokām īsti ne. bet ja kritīs nost svars, tad jau kritīs no visurienes.
    • man nav problēmu svīst brīvā dabā; manā ideālajā pasaulē es dzīvotu kādā Skotijā vai Kanārijā un katru otro dienu kāptu kalniņos un svīstu svilpodama

      braucot ar riteni jau nesasvīst tik ļoti, lai to saostu tie,kas nāk pretī pa ielu :D a vot mājā gan - vīram pēc krustenisko operācijas bija velotrenažieries, tajā istabā visu laiku oda pēc sviedriem, fuj
      • vējš visu smuki nožāvē. Ātceros, kad biju uz slodzes testu uz velotrenažiera, biju vnk slapja pēc tam, kamēr laukā tādos pašos pulsos sacensībās minoties, esmu tikai drsuku vairāk uzkrasusi.. Bet nu diemžēļ svīsti kur/kā gribi, bet sviedri = šķidrums, nevis tauki :D Vislabāk btw taukus dedzina ne tai trakākajā svīšanas režīmā, jo, ja sāk darboties jau virs anaerobās zonas (pārāk augstā pulsā), tad tiek dedzināti ogļhidrāti - pirms tādas slodzes tad ikurāt var norīt kkādu šokolādi vai tamlīdzīgu kaut ko, ja vēders neprotestēts, tad tā tiks smuki nodedzināta.
        A ripināšanās čiliņā ar velo - tir gan jāskatās, kādā čiliņā.. Ja tādā iesildīšanās režīmā, tad tur nekāda dedzināšana īpaši nenotiek, savukārt minoties "asinis pa degunu" tempā, jau netiek dedzinātas pareizās lietas :D
      • atver logu un minies svaigā gaisā :))

        ar to svīšanu man vairāk nepatīk, ka es kļūstu sarkana kā tomāts. sarkans, sasvīdis tomāts, kurš negrib, lai viņu tādu redz!
Powered by Sviesta Ciba