rūsganais sprakšķis

kā cilvēks ar noslieci uz resnēšanu no plika gaisa un abzalūtu riebumu pret sportošanu brīvā dabā (tu svīsti un ir citi cilvēki vai mašīnas, un visādi reljefi, kas tevi nevajadzīgi nogurdina) (mājās vismaz svīsti vienatnē) - es ar visām 4 balsoju par velotrenažieri. 40 minūtes no vietas, izvēloties jūtamu, bet ne pārāg grūtu pretestību, 2 - 3 reizes nedēļā, un to visu apvienojot ar nelieliem ierobežojumiem iekš meņjū (vairāk olbaltumvielu, piem., un mazāk rīt, hehe).

tagad viņš put noliktavā, un es ar ilgām acīs skatos un gaidu, kad varēšu viņu no turienes izvilkt.