![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man riebjas vingrot.
nē, man RIEBJAS vingrot.
atkārtot vienu un to pašu n reizes un tad nākamo to pašu. katru reizi, kad piespiežu sevi to darīt, jāsvin pats fakts, jo fizuhai nekādas pievienotās vērtības tur nesanāk.
obvs mans rumpis neņem pierē visu staigāšanu ar suņiem, skriešanu treniņos, jo jau pierasts, tikai pampst.
tadā! man iešāvās prātā ģeniālā doma, ka es varu vnk pabraukt stundiņu ar riteni pa mežaparku! darbība, kas pati par sevi ir tik automātiska, ka vispār nav jādomā līdzi.
nominu gandrīz 20km, dibens (asteskauls) sāka sāpēt otrajā kilometrā, jo ar visām šmarantīnām neesmu braukusi mēnešus 2-3, jo nav jau kur.
vīkendā redzēju sevi nobildētu no malas, kautkāds buldogs, drausmas. bet, ja es nevaru ēst gluži sienu, varbūt katru dienu pa stundai noveļļot kādu jēgu dos?
nē, man RIEBJAS vingrot.
atkārtot vienu un to pašu n reizes un tad nākamo to pašu. katru reizi, kad piespiežu sevi to darīt, jāsvin pats fakts, jo fizuhai nekādas pievienotās vērtības tur nesanāk.
obvs mans rumpis neņem pierē visu staigāšanu ar suņiem, skriešanu treniņos, jo jau pierasts, tikai pampst.
tadā! man iešāvās prātā ģeniālā doma, ka es varu vnk pabraukt stundiņu ar riteni pa mežaparku! darbība, kas pati par sevi ir tik automātiska, ka vispār nav jādomā līdzi.
nominu gandrīz 20km, dibens (asteskauls) sāka sāpēt otrajā kilometrā, jo ar visām šmarantīnām neesmu braukusi mēnešus 2-3, jo nav jau kur.
vīkendā redzēju sevi nobildētu no malas, kautkāds buldogs, drausmas. bet, ja es nevaru ēst gluži sienu, varbūt katru dienu pa stundai noveļļot kādu jēgu dos?
bet pamatdoma ir pakustināt vielmaiņu un samazināt dubultzodu, kurš, jā,zinu, negrib pa labam iet prom
Mani reiz mēģināja pārliecināt, ka pēc 40 vielmaiņa arī sākot pamatīgi bremzēt, attiecīgi es jau gatavojos, ka pēc pāris gadiem vairs nevarēšu izrīties kā šobrīd, ja negribēšu drīz vilkt 44ā izmēra bikses pie savas 38ā izmēra augšas.. Ja vēl smilšpulkstenis tad sexy, a ja naturāls bumbieris kā man, tad nu nez, nez.. :/
Arī līdzīgi kā Tu sūdīgi panesu jebkuru ideju par diētām. Pagaidām srādā, ka vnk veikala apmeklējuma laikā cenšos mazāk pirkt visādas tur šokolādes vai čipsu pakaas vai tml, gardumus, kurus teorētiski var ēst pa bikim, bet praktiski, ja gribas, tad gribas un 150g čipsu paka vai 100g šokolādes tāfelīte pazūd vienā piegājienā.. BET viena lieta gan ir jāievēro, ja sāc vairāk kustēties, tad vnk ir jāpārdomā, ko/kad ēst pirms/pēc tās kustēšanās, jo, ja Tu tā sirsnīgi 40min nomīsies kā te iesaka, tev iespējams pēc tam būs tāds bads, ka norīsi vēl 2x vairāk nekā dīvānā sēžot būtu aprijusi. tāpēc diētas vai nē, bet vajag kustēt ne gluži galīgi badā un ne gluži jeģu pārrijušai, plsu tad piedomāt, ko iestumt māgā tādu, kas nekaitētu, bet no kā būtu sāta sajūta pēc tās veļļošanas.
Btw vislabāk imho visu svilina peldēšana. Tikai pēc peldēšanas arī parasti ir the BADS (vismaz man).
Vainoju vīnu
Un vecumu
Fiška tajā, ka pārsteigt rumpi ar ko jaunu, vdrug ko nomet?
Neviens mēs nerijam daudz, kamēr nesākam skaitīt kalorijas un saprotam, ka tomēr dienas beigās tās sanāk plusā :D un pilnīgi vienalga, vai tas pluss nāk no vīna vai čipsiem, vai kartupeļiem vai salātlapām..
Kad man bija mazmaz gadu (nu tur krietni zem 30) un es gribēju kko nomest, es vnk sāku pārtikt no grieķu salātiem (tādu mutesbļodu lielumā) un puskatliem šķidras zupas vienā e'dienreizē :D Vai apriju arbūzu. Jā - ir gan cukurs, gan kalorijas, gan tauki, bet galvenais - vēders pilns līdz augšai un neko tur vairs iebāzt nevar. Attiecīgi salīdzinot ar, piemēram, tādas pašas vēderpiebāšanas pakāpes sasniegšanu, ēdot rīsus vai makaronus vai mīkstu, tikko ceptu maizi, kalorijas tomēr uzņe'mu mazāk. Pusgada - gada laikā ar to pietika, lai tiktu atpakaļ no tā brīža 74kg līdz jau pieņemamaiem 65iem. Bet nu idejiski neierobežoju sevi - ja gribējās šokolādi, ēdu šokolādi, gribējās to vai citu - ēdu, neizslēdzu nevienu produktu. Vienkārši brīžos, kad gribējās izrīties, vai "kaut ko garšīgu", izrijos ar kaut ko pēc iespējas mazāk kalorijainu, kas aizņem daudz vietas kuņģī..
Paskatoties tās diētas, kur ir knapi sakasīta 100g porcija vienā ēdienreizē, es vispār nesaprotu, kā tā var izdzīvot un to diētu izturēt ilgāk par 1u dienu. Mans bērns gada vecumā 2as tādas apēda vienā ēdienreizē.
Plus vel viena lieta - tas laikam kā kuram. Ja man ir auksti, man gribas ēst. Es varu savilkt mugurā kaut mēteli šobrīd (jo vairs nekurina, un istabā man ir 18C), bet, kamēr es neko neēdīšu, man sals. Daudzi atkal saka pretēji - ka vajagot vēsākās telpās uzturēties, lai vairāk dedzina kalorjias organisms. Nu man tas neder - man gribas ēst, un tā, kā man riebjas salt, es ēdu, un tad es apēdu krietni vairāk nekā nokurinu (tā es arī uzēdu vienreiz 10kg mēneša laikā :D ). A ja ir silts, saulains, es varu caurām dienām tusēties laukā saulītē, un neēst gandrīz neko, vienlaikus nostaigājot padsmit km vai nominoties 50km..