![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
man riebjas vingrot.
nē, man RIEBJAS vingrot.
atkārtot vienu un to pašu n reizes un tad nākamo to pašu. katru reizi, kad piespiežu sevi to darīt, jāsvin pats fakts, jo fizuhai nekādas pievienotās vērtības tur nesanāk.
obvs mans rumpis neņem pierē visu staigāšanu ar suņiem, skriešanu treniņos, jo jau pierasts, tikai pampst.
tadā! man iešāvās prātā ģeniālā doma, ka es varu vnk pabraukt stundiņu ar riteni pa mežaparku! darbība, kas pati par sevi ir tik automātiska, ka vispār nav jādomā līdzi.
nominu gandrīz 20km, dibens (asteskauls) sāka sāpēt otrajā kilometrā, jo ar visām šmarantīnām neesmu braukusi mēnešus 2-3, jo nav jau kur.
vīkendā redzēju sevi nobildētu no malas, kautkāds buldogs, drausmas. bet, ja es nevaru ēst gluži sienu, varbūt katru dienu pa stundai noveļļot kādu jēgu dos?
nē, man RIEBJAS vingrot.
atkārtot vienu un to pašu n reizes un tad nākamo to pašu. katru reizi, kad piespiežu sevi to darīt, jāsvin pats fakts, jo fizuhai nekādas pievienotās vērtības tur nesanāk.
obvs mans rumpis neņem pierē visu staigāšanu ar suņiem, skriešanu treniņos, jo jau pierasts, tikai pampst.
tadā! man iešāvās prātā ģeniālā doma, ka es varu vnk pabraukt stundiņu ar riteni pa mežaparku! darbība, kas pati par sevi ir tik automātiska, ka vispār nav jādomā līdzi.
nominu gandrīz 20km, dibens (asteskauls) sāka sāpēt otrajā kilometrā, jo ar visām šmarantīnām neesmu braukusi mēnešus 2-3, jo nav jau kur.
vīkendā redzēju sevi nobildētu no malas, kautkāds buldogs, drausmas. bet, ja es nevaru ēst gluži sienu, varbūt katru dienu pa stundai noveļļot kādu jēgu dos?
Neviens mēs nerijam daudz, kamēr nesākam skaitīt kalorijas un saprotam, ka tomēr dienas beigās tās sanāk plusā :D un pilnīgi vienalga, vai tas pluss nāk no vīna vai čipsiem, vai kartupeļiem vai salātlapām..
Kad man bija mazmaz gadu (nu tur krietni zem 30) un es gribēju kko nomest, es vnk sāku pārtikt no grieķu salātiem (tādu mutesbļodu lielumā) un puskatliem šķidras zupas vienā e'dienreizē :D Vai apriju arbūzu. Jā - ir gan cukurs, gan kalorijas, gan tauki, bet galvenais - vēders pilns līdz augšai un neko tur vairs iebāzt nevar. Attiecīgi salīdzinot ar, piemēram, tādas pašas vēderpiebāšanas pakāpes sasniegšanu, ēdot rīsus vai makaronus vai mīkstu, tikko ceptu maizi, kalorijas tomēr uzņe'mu mazāk. Pusgada - gada laikā ar to pietika, lai tiktu atpakaļ no tā brīža 74kg līdz jau pieņemamaiem 65iem. Bet nu idejiski neierobežoju sevi - ja gribējās šokolādi, ēdu šokolādi, gribējās to vai citu - ēdu, neizslēdzu nevienu produktu. Vienkārši brīžos, kad gribējās izrīties, vai "kaut ko garšīgu", izrijos ar kaut ko pēc iespējas mazāk kalorijainu, kas aizņem daudz vietas kuņģī..
Paskatoties tās diētas, kur ir knapi sakasīta 100g porcija vienā ēdienreizē, es vispār nesaprotu, kā tā var izdzīvot un to diētu izturēt ilgāk par 1u dienu. Mans bērns gada vecumā 2as tādas apēda vienā ēdienreizē.
Plus vel viena lieta - tas laikam kā kuram. Ja man ir auksti, man gribas ēst. Es varu savilkt mugurā kaut mēteli šobrīd (jo vairs nekurina, un istabā man ir 18C), bet, kamēr es neko neēdīšu, man sals. Daudzi atkal saka pretēji - ka vajagot vēsākās telpās uzturēties, lai vairāk dedzina kalorjias organisms. Nu man tas neder - man gribas ēst, un tā, kā man riebjas salt, es ēdu, un tad es apēdu krietni vairāk nekā nokurinu (tā es arī uzēdu vienreiz 10kg mēneša laikā :D ). A ja ir silts, saulains, es varu caurām dienām tusēties laukā saulītē, un neēst gandrīz neko, vienlaikus nostaigājot padsmit km vai nominoties 50km..