Tik ilgi no pirmās ieminēšanās vajadzēja, lai vīrs apmēram pieņemtu, ka man būs trešais suns. Gan jau vēl būs pa kādai histērijai, bet, ceru, ka vairs ne tik traki.
Es nenodarbojos ar pierunāšanu, viņš pārāk asi reaģēja, es tikai visu laiku sarunās pieminēju, rādīju kucēnu bildes, atstāju datorā atvērtas datubāzes Līdz viņš laikam jau saprata, ka jautājums nekur nepazudīs Nu, un matemātika tiešām vienkārša, jaunāka nepalieku, cik gan vēl gadus varēšu skriet
es, starpcitu, jau kādas nedēļas gribēju ar Tevi parunāties par suņiem! Cik labi, ka Tev tāds ieraksts:) Mēs ļoti intensīvi domājam par veimārieti kā otro suni (pēc apmēram gada, kad dzīvosim mājā), bet salasījāmies, ka tas mūsu ģimenei varētu būt par inteliģentu:) Viņi esot ļoti zinoši jādresē un ne visai labi sader ar citiem maziem ģimenes locekļiem. Ko saki Tu?
redzējām un kādu stundu vērojām āra kafejnīcā pie blakus galdiņa un samīlējamies. Pirms tam par tādu šķirni neko nezināju. Nekādu citu iemeslu nav. Man ir bijis vilku suns un bulterjers, nu un protams Eberhards, ar citām šķirnēm nav pieredze.
Jā, man arī mīlestība no pirmā acu uzmetiena. Un tu iečekoji kādas viņiem acis?! <3 Man ļubofff ir īru vilku suns, bet laikam nekad nebūs. Neesmu tam gatava. Un vispār man patīk gandrīz visi, vēlams lieli bet daļa no tiem kaut kādu iemeslu dēļ nebūs visdrīzāk nekad
tik tālu ok, neredzu problēmu. Mēs ar mazo suni katru dienu ejam minimums 5 km, vienalga kādos laikapstākļos. Tik ar to mentālo slodzi ir kā ir, tur tomēr, man liekas, vajag gudru skološanu.
Suns no suņa atšķirsies arī vienā šķirnē, bet ļoti iespējams, ka tie 5km būs stipri par īsu, visjogrūtāk līdz pusotra gada vecumam, kamēr pavisam dumjš , kamēr pielāgojas un, kamēr nedrīkst likt īstu slodzi virsū - kā velo; mētāt bumbiņu nav labi nevienā vecumā. Skološana - parastā apmācība nepietiks, vajag darbu, darbu, ko var darīt diendienā.
Bet es tiešām esmu fašists , uzskatu, ka darba suņiem jādod darīt viņu darbs; zinu, ko piedāvāt ganiem, medniekiem noteikti der paklausības un ir specifiskās medību nodarbības. Respektīvi, fiška ir nevis iziet apmācību, bet visu mūžu treniņi. Kā man prasīja. Īra rads - vai man korgijs tik stulbs, ka treniņi 3x nedēļā, viņa vas kuce 6 mēnešos nolika skolas eksāmenu... nu, un neko, dzīvo jau, gatava nokost jebko, kas oet gar sētu...
Vislabāk, sameklē tuvāko klubu, paskaties, kad izstāde un aizej, iepazīsties ar cilvēkiem un suņiem, uzprasies ciemos. Iedālā - paņem pieskatīt suni uz vīkendu.
Ja nepiemin to, ka mētā neiesildītam sunim, kas per se ir augsts traumu risks dēļ straujas bremzēšanas, bumbiņa visbiežāk atsitas pret zemi, suns lec gaisā, piezemējas hvz kā Vēl sliktāk ir tikai kociņš, kas var iedurties kaklā
Ja gribas mest, tad frisbija šķīvi vai pulleri - rollos (ripināt uz sāna).
Jā,tas noteikti var izklausīties pārmērīgi, kādam noteikti agrāk suņi ēda vārītus kaulus un ķēra kociņus, un dzīvoja ilgi, bet suņiem tieštāpat kā cilvēkiem ir jāiesildās pirms slodzes, jo traumas notiek un tad jau ir sūdi.
nē, nu kapēc pārmērīgi, ja tā visu smuki izskaidro, tad liekas loģiski. Tu tak nestāsti par sodas klizmām un seleriju sulām:) Mēs Baskervila kungam ripinam palielu bumbu, ko viņš tad ar purnu un priekšķepām ripina atpakaļ. Mazās bumbas visas tika sagrauztas.
Sāls ir azartā, ja suns ar visu duku metas pakaļ, tad strauji bremzē un griežas atapakaļ Un lielai daļai suņu, ai, kā patīk tas fetch; mana vecā kaza tā arī nav zaudējusi cerības un katram, kas ienāk sētā, pienes, ko mest, cerībā, ka es nebūšu paspējusi noinstruēt, ka slima un nedrīkst (ik pa laikam kāds uzķeras)
popularitāti, pastāsti sīkāk, kur, kādi - garspalvaini vai gludie? jo darba līnijas izskatās ne pārāk skaistas un tos biežāk par krančiem notur, izstāžnieki arī noteikti,ka ir mierīgāki
LV viņi ir maz, dažiem sportistiem, dažās fermās, daži uz dīvāna.
bet nodarbošanās ir kaudzēm - sporta paklausība, agility, flaibōls, frisbijs, kanisterapija, search and reascue, dejas - HTM, freestyle, obedience rallijs -un ta viss pie mums te Rīgā ir, trikus pats majās var mācīt eiropās daudz arīdzan to pašu ganīšanu, noseworks un vēl visādi sporti.
tas viss nav lēts prieks (ai gan, ar ko salīdzina, tie paši bērni sanāk dārgāk), bet darīt ko netrūkst
o, cik interesanti. garspalvainie skaistuļi, Vācijā pirms pāris gadiem sāku ievērot, ka ar tādiem uzkrītošā vairumā pastaigājas parkos, tātad ne kā darba suņi paņemti. tagad gan viņus izkonkurē Australian shepherd.
manai draudzenei ir veimārietis. Brīnišķīgs suns. Un labi sadzīvo ar maziem bērniem, tikai jāņem vērā, ka tā viņa aste ir riktīgi stipra un var uzšaut sīkajiem pa seju lielos priekos :) Ar kaķi arī ok sadzīvo.
lasīju, viņi esot skaļi. Mums jau mazais suns tāds, ka komentē visu, ko redz, dzird un domā, ka dzird, ja mājās būs vēl viens tāds, tad tā kakafonija varētu mani novest līdz nervu sabrukumam.
hmm, par veimāriešiem kā vokālistiem neko neesmu dzirdējusi, tie, ko esmu redzējusi, nav bijuši skaļi, beeet, ja mājās jau ir viens ģēnijs - iemācīt paklusēt nebūs iespējams, tie labie piemēri,ja
es gan nezinu, vai tiešām ir kautkas briesmīgāks par korgiju :D
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Malinietis?
Tev - ideāli, diemžēl nepareizi :D
Es gadiem teicu never ever...
Vieglāk atrast suni populārākā šķirnē, da i šķirņu, kas ir veiklas, ātras un gudras ir stipri maz
Līdz viņš laikam jau saprata, ka jautājums nekur nepazudīs
Nu, un matemātika tiešām vienkārša, jaunāka nepalieku, cik gan vēl gadus varēšu skriet
Mēs ļoti intensīvi domājam par veimārieti kā otro suni (pēc apmēram gada, kad dzīvosim mājā), bet salasījāmies, ka tas mūsu ģimenei varētu būt par inteliģentu:)
Viņi esot ļoti zinoši jādresē un ne visai labi sader ar citiem maziem ģimenes locekļiem.
Ko saki Tu?
Man ir bijis vilku suns un bulterjers, nu un protams Eberhards, ar citām šķirnēm nav pieredze.
Man ļubofff ir īru vilku suns, bet laikam nekad nebūs. Neesmu tam gatava. Un vispār man patīk gandrīz visi, vēlams lieli bet daļa no tiem kaut kādu iemeslu dēļ nebūs visdrīzāk nekad
Dumi noteikti nav, kas man liktos vairāk svarīgi - nepieciešamība pēc fiziskās un arî mentālās slodzes, dīvānā nenoliksi
Un vispār, liels suns.
Suns no suņa atšķirsies arī vienā šķirnē, bet ļoti iespējams, ka tie 5km būs stipri par īsu, visjogrūtāk līdz pusotra gada vecumam, kamēr pavisam dumjš , kamēr pielāgojas un, kamēr nedrīkst likt īstu slodzi virsū - kā velo; mētāt bumbiņu nav labi nevienā vecumā.
Skološana - parastā apmācība nepietiks, vajag darbu, darbu, ko var darīt diendienā.
Bet es tiešām esmu fašists , uzskatu, ka darba suņiem jādod darīt viņu darbs; zinu, ko piedāvāt ganiem, medniekiem noteikti der paklausības un ir specifiskās medību nodarbības. Respektīvi, fiška ir nevis iziet apmācību, bet visu mūžu treniņi. Kā man prasīja. Īra rads - vai man korgijs tik stulbs, ka treniņi 3x nedēļā, viņa vas kuce 6 mēnešos nolika skolas eksāmenu... nu, un neko, dzīvo jau, gatava nokost jebko, kas oet gar sētu...
Vislabāk, sameklē tuvāko klubu, paskaties, kad izstāde un aizej, iepazīsties ar cilvēkiem un suņiem, uzprasies ciemos. Iedālā - paņem pieskatīt suni uz vīkendu.
P.S. kāpec bumbiņas mešana ir slikti?
Vēl sliktāk ir tikai kociņš, kas var iedurties kaklā
Ja gribas mest, tad frisbija šķīvi vai pulleri - rollos (ripināt uz sāna).
Jā,tas noteikti var izklausīties pārmērīgi, kādam noteikti agrāk suņi ēda vārītus kaulus un ķēra kociņus, un dzīvoja ilgi, bet suņiem tieštāpat kā cilvēkiem ir jāiesildās pirms slodzes, jo traumas notiek un tad jau ir sūdi.
Mēs Baskervila kungam ripinam palielu bumbu, ko viņš tad ar purnu un priekšķepām ripina atpakaļ. Mazās bumbas visas tika sagrauztas.
Un lielai daļai suņu, ai, kā patīk tas fetch; mana vecā kaza tā arī nav zaudējusi cerības un katram, kas ienāk sētā, pienes, ko mest, cerībā, ka es nebūšu paspējusi noinstruēt, ka slima un nedrīkst (ik pa laikam kāds uzķeras)
Bet šitas ir relatīvi jauns, pat sportistu vidū daudzi negrib piekrist, jo, būsim godīgi, pamētāt bumbiņu ir tik vienkārši pašam
LV viņi ir maz, dažiem sportistiem, dažās fermās, daži uz dīvāna.
bet nodarbošanās ir kaudzēm - sporta paklausība, agility, flaibōls, frisbijs, kanisterapija, search and reascue, dejas - HTM, freestyle, obedience rallijs -un ta viss pie mums te Rīgā ir, trikus pats majās var mācīt
eiropās daudz arīdzan to pašu ganīšanu, noseworks un vēl visādi sporti.
tas viss nav lēts prieks (ai gan, ar ko salīdzina, tie paši bērni sanāk dārgāk), bet darīt ko netrūkst
garspalvainie skaistuļi, Vācijā pirms pāris gadiem sāku ievērot, ka ar tādiem uzkrītošā vairumā pastaigājas parkos, tātad ne kā darba suņi paņemti. tagad gan viņus izkonkurē Australian shepherd.
Forums sen izmiris, bet savulaik atminos, ka par veimāriešiem tur runājās, ja ir laiks, noteikti var ko noderīgu izlobīt
es gan nezinu, vai tiešām ir kautkas briesmīgāks par korgiju :D
Lai gan būtu jādefinē, ko ar to domā
Korgijam par visu ir viedoklis, viņš runājas un īd, ne tikai rej