rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
bieži jau nē, bet reizēm man uznāk bzdingš un es feispukos paskatos izbijušus skolas vai citu ceļu biedrus.
šodien ielūkojos tādā vietā,kas radīja nelielus kompleksus, ja tā var teikt.

smieklīgi tomēr,ka visādi stereotipi iekšā tik dziļi iesēdušies,ka spēj sajusties slikti,ka nedzīvo tādu glamūrīgu dzīvi, lai arī uz īsu brīdi, bet tomēŗ.
jo, būsim reāli, es tādu tik sociālu un ārišķīgu vaibu neizturētu pat pāris dienas, bet iekož, kad gara acīm redzi sevi visu tādu nemanikīrētiem nagiem, nestilīgās drēbēs skraidam pa suņu treniņiem un sarunājoties ar rododendriem

es taču esmu fokin apmierināta ar savu dzīvi, bet nē, mazvērtībiņa iebaksta pirkstu acī.
  • kādā valodā? rododendriski?
  • nez, pa manam, nekas daudz nav mainījies, kāds razklads bija toreiz, tāds pats vien ir, uz salidojumiem neeju, vienreiz gandrīz aizgāju, bet attapos atcerēties dažus uzvārdus un aplūkots (kā iedomājos, tā noderebinājos, tātat)
    • es vienreiz biju, tā mērīšanās ar krāniņiem vispār bija diezgan smieklīga
  • Skraidīt pa suņu treniņiem un runāt ar rododendriem izklausās kolosāli.
    • vai ne? es ar nesaprotu,kas man uznāca, skatoties tās stilīgās bildes ar smejošajiem cilvēkiem dažnedažādos tusiņos
  • Tieši tāpēc es tur nelienu.
    Lai gan lielākoties mani skolasbiedri nav baltās drēbēs tērptas uz panākumiem orientētas personības.
  • Galvenais - neskaties uz viņiem! Neskaties ne uz vienu! Nav tā vērts, es jau pārbaudīju. Tas viss pa lielai daļai tāpat nav īsts, reizēm pat knapi 15% no Pilnās Bildes(tm).
Powered by Sviesta Ciba