rūsganais sprakšķis

un vēl

rūsganais sprakšķis

un vēl

[info]mufs
12/20/11 12:25 am
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
saistībā ar pēdējās dienās lasīto gānīšanos par Blue Valentine un Goslingu, nolēmu noskatīties.

cilvēkiem,kas uz dzīvi skatās tik pesimistiski kā es, nevajag skatīties šādas filmas. nepatīkamo izjūtu ziņā, šī ieņem vietu pēc Revolutionary road.

kā cilvēkiem izdodas sagabāt to skaisto,kas ir sākumā?
tas man atgādināja - nesen sēdēju alfas rimčikā uz palodzes un skatījos uz kasēm, uz cilvēkiem. tik šaušalīgi daudz neapmierinātu, aizkaitinātu cilvēku. redzi- pāris, ar bērniem. un nejūti ne mazāko saikni, sieva burkšķ uz vīru, vīrs ņurd atpakaļ.

nē, man to nevajag.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]mufs
    12/20/11 06:20 pm
    mēs katrs uz lietām raugāmies caur savas personīgās traģēdijas prizmu. tas par tiem mēsliem bija tāds neprecīzs apraksts, ne jau vienmēr tie ir mēsli. ar mēsliem var cīnīties, bet ir lietas ar kurām nevar. lai Tu man atkal nestrīdētos pretī - nu nevarēju es nekā izvairīties no tā,ka pēkšņi man apkārt sāk mirt man tuvie cilvēki. tagad, šodien es zinātu labāk kā ar to tikt galā, kā nesap*t savas smadzenes, kā atbalstīt mammu, kā nebojāt attiecības ar vīrieti, bet tajā brīdī tas bija pēkšņi, negaidīti un smagi. un tie bija tādi mēsli , kuriem nevarēja pagriezt muguru un aiziet.

    bet tas mans sākotnējais ieraksts nebija tik daudz par mani kā par to,kas notiek apkārt. par to,ka es nedomāju,ka esmu tik gudra , lai spētu izvairīties no šīm kļūdām. par to,ka ja man ir labi vienai, kāpēc mēģināt bāzt galvu cilpā, no kuras, iespējams, nemācēšu izmaukties, tāpat kā to nemāk lielākā daļa. par to... ka es brīžīem pārāk daudz domāju.
    Tas raksts nav slikts, bet tur nav nekā jauna. es esmu gana daudz lasījusi,man patīk pētīt cilvēkus un reizēm es spēju spriest saprātīgi, bet tad kautkādā virpulī tas viss atkal aizmirstās...



    • [info]arc
      12/20/11 07:26 pm
      nu, ja Tev ir labi vienai, tad vai Tev vajag par katru cenu "bāzt galvu cilpā"? jo sevišķi, ja Tev liekas, ka cilpa - tas ir neizbēgami? un vai to vajag uztvert kā cilpu? vai ir vērts solīties būt kopā visu mūžu tikai tādēļ, ka tā ir pieņemts? pēc 10 vai 20 gadiem cilvēks jau ir pavisam cits nekā agrāk, un, ja tu ar savu otro pusi aizdiverģē katrs savā virsienā, tad, manuprāt, nav vērts mocīties "līdz nāve mūs šķirs". bet tas viss, protams, ir viens liels IMHO.

      par konkrēto situāciju es Tevi ļoti labi saprotu, jo man abi vecāki arī jau ir aizgājuši, un abas reizes man tas bija ļoti smagi. nu neko, bēdas ir jāpārdzīvo, tās nevar nogriezt kā ar nazi, tas nav ne pareizi, nedz arī psiholoģiski veselīgi.

      • [info]sursurs
        12/20/11 11:12 pm
        man jau šķiet, ka šo brīd jau ir maz to, kas solās būt kopā uz mūžu tikai tāpēc, ka tā pieņemts - tās bija izteiktāk padomju gados. Vnk man līdzīgi kā [info]mufs ir skumji skatīties uz tiem cilvēkiem, kuri taču reiz ir domājuši, ka nozīmē viens otram visu, ir bijusi tā mīlestība, patika utt., bet tas viss ir pārvērties kaut kādos bezjēdzīgos un bezgalīgos sadzīves strīdos..

        • [info]arc
          12/21/11 12:21 am
          te nu es varu pilnīgi piekrist, ka man arī ir skumji, jo sevišķi tādēļ, ka es to esmu atskatījies nevis uz kkādiem abstraktiem svešiem cilvēkiem, bet gan uz saviem vecākiem pārdesmit gadu garumā. no kā arī esmu izdarījis secinājumu: ar sevi&savu otro pusi es neko tādu piedzīvot nevēlos; labāk bez attiecībām kā ar tādām.

          • [info]mufs
            12/22/11 11:52 am
            par to "līdz kapa malai"
            es,protams,neatzīstu par labu dzīvot kopā un plēsties, bet man tomēr ir ilūzija,ka dzīvot saskaņā ir iespējams, nu zinu es dažus pārus,kam izdodas. protams,ar savām vētrām un pārdzīvojumiem, taču viņi ir spējuši saglabāt gan mīlestību,gan cieņu, gan kaisli un man liekas,ka mazāk gribēt nav vērts...
Powered by Sviesta Ciba