rūsganais sprakšķis

un vēl

mufs

12/20/11 12:25 am

saistībā ar pēdējās dienās lasīto gānīšanos par Blue Valentine un Goslingu, nolēmu noskatīties.

cilvēkiem,kas uz dzīvi skatās tik pesimistiski kā es, nevajag skatīties šādas filmas. nepatīkamo izjūtu ziņā, šī ieņem vietu pēc Revolutionary road.

kā cilvēkiem izdodas sagabāt to skaisto,kas ir sākumā?
tas man atgādināja - nesen sēdēju alfas rimčikā uz palodzes un skatījos uz kasēm, uz cilvēkiem. tik šaušalīgi daudz neapmierinātu, aizkaitinātu cilvēku. redzi- pāris, ar bērniem. un nejūti ne mazāko saikni, sieva burkšķ uz vīru, vīrs ņurd atpakaļ.

nē, man to nevajag.

• Tags:
  cilvēki, kino

• 14 comments
• Leave a comment

• sursurs

  12/20/11 11:12 pm

  man jau šķiet, ka šo brīd jau ir maz to, kas solās būt kopā uz mūžu tikai tāpēc, ka tā pieņemts - tās bija izteiktāk padomju gados. Vnk man līdzīgi kā mufs ir skumji skatīties uz tiem cilvēkiem, kuri taču reiz ir domājuši, ka nozīmē viens otram visu, ir bijusi tā mīlestība, patika utt., bet tas viss ir pārvērties kaut kādos bezjēdzīgos un bezgalīgos sadzīves strīdos..

  • Reply
  • Parent
  • Thread

  • arc

    12/21/11 12:21 am

    

    te nu es varu pilnīgi piekrist, ka man arī ir skumji, jo sevišķi tādēļ, ka es to esmu atskatījies nevis uz kkādiem abstraktiem svešiem cilvēkiem, bet gan uz saviem vecākiem pārdesmit gadu garumā. no kā arī esmu izdarījis secinājumu: ar sevi&savu otro pusi es neko tādu piedzīvot nevēlos; labāk bez attiecībām kā ar tādām.

    • Reply
    • Parent
    • Thread

    • mufs

      12/22/11 11:52 am

      

      par to "līdz kapa malai"
      es,protams,neatzīstu par labu dzīvot kopā un plēsties, bet man tomēr ir ilūzija,ka dzīvot saskaņā ir iespējams, nu zinu es dažus pārus,kam izdodas. protams,ar savām vētrām un pārdzīvojumiem, taču viņi ir spējuši saglabāt gan mīlestību,gan cieņu, gan kaisli un man liekas,ka mazāk gribēt nav vērts...

      • Reply
      • Parent