dikti gribas siltu zupu, bet kāpjošā tempertūra nelaiž no segapakšas
sastrēgumstundā pasūtīt vienu vistas buljonu, pat,ja zinātu,kas tādu piedāvā, laikam būtu stulbi
sastrēgumstundā pasūtīt vienu vistas buljonu, pat,ja zinātu,kas tādu piedāvā, laikam būtu stulbi
ja neskaita,ka es esmu tāds īpatnis,kas soļanku neēd, tad manvot gribas ikurāt vieglu vistiņzupiņ ar KLIMPĀM vai krokodilu, citiem zināmu ā frikadeļu zupu.
bet tas ir totally in my dreams. es pati diezgan nemākulīgi taisu zupas, ar kaunu jāatzīst,ka man tās diezgan nepadodas, vīrs, pieņemu,ka nekadmūžā zupu nav vārījis.
so,whiskey it is :D
zin, nebūtu tik tālu un jāiet uz veikalu, es tev uzvārītu un nosūtītu pa pastu
tākā mums mājēšana ir mostly veģetāra,man jau nav nekādas gaļas mājās, a pliku dārzeņu zupu,kas nav krēmzupa, es nudien nemāku uzvārīt.
nu, da i vakar pēdējos burkānus u.c. dārzājus vakariņās sacepu
un mans lielākais atklājums - kolrābis zupā! buljons iegūst maigi ne ta puķkāposta ne ta kāposta garšu. un ja kolrābis dikti stiegrains, var neēst
nav man nekā no dārzājiem, čota viss izrīts, a vīrs būs tik pēc10 mājās
atradu saldētavā tomātus un kautko tomātpastveidīgu un bekona gabalu, tagad atsaldēšu un skatīšos,kas sanāks :D
Irēnas maizes:
apcep gaļiņu, liek maizes šķēlītes (tik, cik salien uz pannas), apcep no vienas puses, tad pieliek tomātus, papriku, sīpolus, kad sacepušies, pārlej ar sakultu olu. ja gribi lai maize mīksta, nogriez mazāku liesmu, uzliec vāku un sautē kamēr ola sarecē. var arī uz straujas uguns apcept, samaisīt un vāku uzlikt beigās lai nav nekas jēls (man riebjas pusjēla ola, es vienmēr pārcepu, lai toč ir cieta). visgaršīgāk ja cep ķieģelīti, bet var ar tādu maizi, kas ir mājās. ēd ar zaļumiem, ja ir. ar dakšu un nazi, ja viss mīksts, ar pirkstiem, ja maize cieta un kraukšķīga
ja garšos, varēsi saukt par Renātes maizēm :D