![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
beidzot uztaisīju vakariņas. jo atbrauca ciemos my best friend.
my best friend is my ex.
mēs esam šķīrušies vairāk kā gadu. pēc tam man bija ~ gadu ilgas attiecības, viņam..... daudz kautkā, iespējams kautkas no tā ir saucams par attiecībām.
un es nesaprotu,kāpēc citi nesaprot,ka mēs esam lanākie draugi. atkal jau kāds redzēs viņa mašīnu pie manas mājas un uzdos dīiivainus jautājumus.
vai tiešām jāškiras ar naidu vai saltu neiatralitāti???
my best friend is my ex.
mēs esam šķīrušies vairāk kā gadu. pēc tam man bija ~ gadu ilgas attiecības, viņam..... daudz kautkā, iespējams kautkas no tā ir saucams par attiecībām.
un es nesaprotu,kāpēc citi nesaprot,ka mēs esam lanākie draugi. atkal jau kāds redzēs viņa mašīnu pie manas mājas un uzdos dīiivainus jautājumus.
vai tiešām jāškiras ar naidu vai saltu neiatralitāti???
ok, es tiešām nesaprotu.
man nav naida ne pret vienu
ne to,kas sapisa manas smadzenes uz atlikušo dzīvi, ne to,kas pabeidza iepriekšējā iesākto :D bet ne par to runa. es gribu sev blakus vīrieti,kas ir mans draugs. un,ja arī mums vairs nav kopigs ceļš kā gultasbiedriem, viņš joprojām paliek mans draugs.
that's how I see it.
var jau būt,ka spēju būt tik laba, because they all still want me back.
bet par to draugu man patika, es gribētu tāpat, tikai mēs esam pārāk atšķirīgi
savukārt, ja stāv gan uz personību, gan uz pašu vīrišķi - tur, manā skatījumā, nekad vairs nebūs iespējama draudzība, jo miers neiestājas.
bet es jau vispār esmu tāda - uz galēgībām tendēt - man cilvēki vai nu patīk, vai riebjas. un ar draugiem es neguļu - nedz pirms, nedz pēc draudzības iestāšanās. :D
drōsī vien to sauc par kategoriskumu. ;)
man ir ex, ar kuriem man nav pretenziju būt draugiem, tikai es zinu, ka viņi vienmēr gribēs vairāk. tātad secinājums - jums abiem nebija mīlas, īslaicīga izklaide - arī gultā. vai arī Tu nezini visu līdz galam. :)
grūti palikt kam vairāk kā draugiem,ja dzīvo burtiski vienā istabā ar mammu un vīkendos ar tēti,kad viņu izlaiž no ķīmikterapijas un kad mēģini veikt remontu mājā. tas bija ļoti smags laiks un tieši tāpēc viņš ir mans draugs- jo bija tajā visā kopā ar mani. tas bija pārāk smagi,lai izdotos palikt kopā.
reflektējot uz Tavu stāstu, Tavu dzīvi un Tavām attiecībām - no komentāriem atturos, jo, pirmkārt, es nezinu visu un visādiem Tavā dzīvē nejauši ieklīdušiem cibiņiem nav jālien Tavā "dušā" :)
Otrkārt - gan, ja pati gribēsi, kādu dienu šo tēmu no jauna atvērsim klātienē pie tases tējas vai kā stiprāka un bez liekiem acu/ausu pāriem. :)
bet tagad - tagad Tev ir labas stāsta beigas pašai priekš sevi un kāda gan starpība, ko par to domā citi, vai ne?
ja es nebūtu tik veca un tik nogurusi un ja man tiešām pašai priekš sevis nebūtu absolūti skaidrs,ka tas ir mans labākais draugs, no matter how it started, tad tak es te tagad rautu smadzenes gaisā, domājot, kas ko kam kāpēc... :)
man nav naida ne pret vienu. tik vien,ka daži ir tuvāki draugi, daži - vien jubilejās apsveicami
un es jau saprotu,ka visi tikai priecātos,ja mēs atkal būtu kopā. bet ...sorry...
bet tie nesaprašas ir gana tuvi draugi/radi. tāpēc es arī uzdevu sākotnējo jautājumu - KAS gan tur tik nesaprotams...
P.S. es nesaku priekšā, jo tas ierobežo Tavu domu lidojumu un iespējams apdraudz pareizās atbildes saņemšanu, es tikai norādu alternatīvos virzienus, kuros palūkoties - ja nu...
Tu zini taujātājus, es ne - tas nozīmē, ka zini vadmotīvus, kas šos cilvēkus virza un tam vajadzētu norādīt, kas ir slēptais jautājums zem tieši uzdotajiem. :)
nē, es eju gulēt. man šitā diskusija peld garām, baisi nāk miegs.
ļoti ceru,ka šonakt nebūs pa sapņiem nekas jādala ar nelaiķiem, dikti gribas rīt skaidru galvu...
nav nekāda aizvainojuma un nav jau arī nekādas baigās sāpes, vnk pilnmēness un vīns.