Es nezinu, vai es uzticētos šim psihologam. Es palasīju vienu rakstu, kur viņš pieņem, ka ir 2 veidu cilvēki, kas dabū sodu par parkošanos. Vienu atzīst kļūdu un vairs neparkojas neatļauti. Otri uzskata, ka soda uzlicējs ir idiots un turpina parkoties un saņemt sodu. Manuprāt, viņš maz saprot, kā cilvēki reāli uzvedas. Otrā kategorija, kas nosauc sodu uzlicēju par idiotu, arī vairs neparkojas tajā vietā, jo lai gan uzskata, ka sods ir nepamatots, tomēr negrib to atkārtoti dabu. Ja viņš tik neprecīzi raksturo tik triviālu lietu, tad kā var ticēt, ka viņš vēl sarežģītākas lietas?

Ar šo es saskāros psihoterapijā, kad psihoterapeitiem, pat nopietniem akadēmiķiem, patiesībā ir diezgan maza izpratne par sociālajām prasmēm. Nav brīnums, ka life couches, piemēram, red pill ir bijušais daudz veiksmīgākas par psihoterapiju?