Galva
Nedaudz parunājos ar psihologu. Izrādās, mani "coping mechanisms" lielā mērā sakrīt ar to, ko viņš ieteiktu manā gadījumā. Tas priecē, nu, tā teikt, vismaz ar galvu man viss ir daudzmaz kārtībā. No otras puses - faktiski atkrīt varianti izdarīt kaut ko kreizī un nonākt pavisam negaidītās situācijās, kas varētu (vismaz iespējami) novest pie kaut kā radikāli laba.