Nataradža lej ūdeni feisītī
ŪDENĪ
Manu likumi 8
so'bhidhyāya śarīrāt svāt sisṛkṣurvividhāḥ prajāḥ |
apa eva sasarjādau tāsu vīryamavāsṛjat || MS 1.8 ||
“Vēloties radīt vairāku veidu radītas lietas, Viņš sākumā, no tīras vēlmes izpauda no sava ķermeni ūdeni. Un tajā viņš iemeta cēlonības sēklu.”
Ūdens ir dzīvs. Mūsu ķermeņi lielākoties sastāv no ūdens. Ieskaitot vissarežģītākos orgānus. Ūdenim ir atmiņa. Ūdenim ir vis neskaitāmākas formas, veidi, veidojumi, reakcijas, izpausmes.
Ūdenim ir prāta neaptveramas transformācijas un mijiedarbības noteiktu un nemainīgu likumsakarību ietverē.
Ja tas būtu tik vienkārši - tikai H2O.
Ūdens attīra - šķīsta. Ūdens ir vis neaptveramākā enerģija. Paisumi, bēgumi, tvaiki, migla, ledus, lietus, sniegs, rasa, atvari, virpuļi, straumes, strauti, ezeri, upes, jūras, pazemes ūdeņi, dzeramais ūdens, mirušais, augošs ...
Mēs lietojam vārdu ūdens - vienkārši tāpat. Kā pats par sevi saprotams. Tomēr mums nav ne mazākās sajēgas par to, kas tad patiesibā ir ūdens.
Tumsoņi izdomātāji, Dieva noliedzēji rada visādas teorijas par evolūcijām un visuma sprādzieniem utt.
Aizmirstot, ka materiālas dabas pamatvielas jau ir radītas visā savā godibā un pilnīgas.
Ūdens “atcerās”. Tā ir vispilnīgākā informācijas datu bāze, tajā ir visas pasaules vēsture - tajā skaitā visas mūsu mijiedarbības, visas mūsu ģimenes, saistības, senči, pienākumi un parādi.
Mahabharata, āriešu eposs paskaidro:
ṛṇaiś caturbhiḥ saṃyuktā jāyante manujā bhuvi /
pitṛdevarṣimanujadeyaiḥ śatasahasraśaḥ // MB 1.111.12 //
“Uz šīs zemes vīrieši piedzimst ar četriem parādiem, - pret senčiem, pret Visaugstāko, pret gudrajiem un pret cilvēkiem. Taisnības labad tie ir jāpiepilda. ”
etāni tu yathākālaṃ yo na budhyati mānavaḥ /
na tasya lokāḥ santīti dharmavidbhiḥ pratiṣṭhitam // MB 1.111.13 //
"Gudrie ir paziņojuši, ka nav svētlaimes tiem, kas neatdod šos parādus savlaicīgi."
yajñaiś ca devān prīṇāti svādhyāyatapasā munīn /
putraiḥ śrāddhaiś pitṝṃś cāpi ānṛśaṃsyena mānavān // MB 1.111.14 //
“Visaugstākajam, Dievišķajam tiek atdots (iepriecina) ar ziedošanu (svetdarbiba),
Gudrajiem un svētajiem - ar mācīšanos, meditāciju un askētismu
Senčiem - radot bērnus un godinot tos
Citiem cilvēkiem parāds tiek atdots dzīvojot cilvēcīgu un atbildīgu dzīvi”