Stāvēju ceļmalā un skaitīju vārnas. Pa to laiku garām lēnām brauca kastīšauto ar lielu plakātu uz jumta un diviem skaļruņiem virs plakāta.
Plakāts ir sarkanos, dzeltenos un brūnos toņos, ar elles skatiem. Tam pa virsu koši balti burti: "Vakcīnas ir bīstamas".
Priekšējā sēdeklī sēdēja diezgan pajauna dāma, kura ar mikrofonu rokā griežoties pie manis, teica: "noņemiet masku, elpojiet brīvi!". Pēc tam pavedinoši pamāja ar roku un veltīja man garāko, saldāko skatienu kādu es pēdējā laikā atceros.
Es, teikšu godīgi, nevarēju noturēties. Es taču arī esmu cilvēks. Izņēmu roku no kabatas un ar neslēptu baudu, teikšu kā ir, parādīju dāmai vidējo pirkstu.