pēdējās dienās mani apciemojušas divas jaukas viešņas - gripa un kaimiņiene. bet nu tā gripa tāda puskoka gripa, lielākoties, tikai galva tik tizla, ka neko nevar izdarīt. ar kamiņieni, savukārt, nule noslēdzu šādu sarunu:

K: man te vajadzētu jūsu parakstiņu, mani atkal appludināja (rāda uz kaimiņu dzīvokļa durvīm).
morloku karalis(domā): ai nu bļin, es taču te ne pierakstīts, ne līgumā mans vārds parādās - mērķis ta cēls, bet vai nu tieši man būtu kaut kas jāparaksta...
K: un viņi pielūdz to nikotīnu.
m.k.(domā): čo za fuck? (cer, ka no virtuves baigi nenes no pēdējās cīgas)
K: jo es taču nesen izremontēju, un viņi, nu es saprotu, ka viņiem remontu taisa, bet viņi jau kuro reizi...
m.k.: ā.
K: un es jau nelūru, bet vienreiz nācu klauvēties, un viņiem durvis vaļā, un tur nikotīna tas tur pa visu sienu, noteikti pilsētā esat redzējis.
m.k.(domā): ??? fucking kas!?
K: jo vai tad tas ir normāli, no vienas cigaretes dienā taču nesāktu tā pielūgt! nu tas pa visu sienu, nikotīna bilde.
m.k.: (no žestiem sāk noprast, ka kaimiņu dāmai pie sienas ir cigarešu reklāmas plakāts)
K: re, es viņai atnesu materiālus (rāda pretsmēķēšanas un sirds veselības bukletus).
m.k.: (vēlas iet atpakaļ gulēt)
K: jo ja ir šitais (tipisks smēķētāja žests), tad ir arī šitais (ar rokas kustību tiek atdarināta adatas - pieņemu, heroīna - ievadīšana rokas vēnā).
m.k.: es viņu tiešām...
K: un šitādus arī atnesu, re! ka īsta mīlestība gaida! (rāda žurnāla Ieva atvērumu, kurā minēts, ka īsta mīlestība gaida)
m.k.: ...
K: jo vai tas ir normāli, ka es četros no rīta, no jaunas meitenes dzīvokļa dzirdu, ka tur iekšā ir vīrietis?
m.k.: ziniet, īres līgums nav uz mana vārda, es neesmu te deklarējies un tamlīdzīgi, tadēļ es tiešām nezinu, vai mans paraksts...
K: bet cik ilgi, es atvainojos, jūs te dzīvojiet?
m.k.: ēēē... nu, ilgi vairs nē.
K: skaidrs, tad es rakstu, ka jūsu dzīvoklis atsakās.
m.k.: (nedaudz noskumst, jo es jau neesmu viss dzīvoklis)
K, m.k.: (atvadās)