Izlaistie izlaidumu izlaideņi
Viss sākās februāri/martā, kad dedzīgākie svinētāji rezervēja viesu namu. Otri bija neapmierināti, ka tik dārgi.
Marta beigās sākās panika, jo Covid un aizliegumi, tomēr drošākie lēma, ka izlaidums būs. Otri bija neapmierināti, ka tiks pārkāpti likumi.
Tad vecāki gribēja sūtīt bērnus pārgājienā, kopā ar klases audzinātāju. Soreiz "otrie" bija bērni, kas bija ļoti neapmierināti ar šādu izvēli.
Kad piedāvaju savus laukus meža vidū, bija daži, kas piekrita un atbalstīja, daži kas klusēja, bet neviens neiebilda.
Bet divas nedēļas pirms pasākuma uzradās tik daudz neapmierināto, ka vienā brīdī mēs ar sīko gribējām visu pasūtīt uz viesu namu. Jo, redziet, karantīnas režīmi ir atcelti, laukos ir odi, bet viesu namā ir pirts un porcelāna podi.

Tomēr viss notika laukos un labākais no pasākuma - nākamo rītu visi sagaidīja sveiki un veseli. Par to arī vienojos ar sīkajiem vakaram sākoties - ja visiem viss būs OK, tad neviens no vecakiem neuzzinās kas un kā notika "izlaižoties". Papildus tam, ka sīkie paši saorganizēja, ka visi vecāki aizbrauc projām, daži vecāki palika nogaršot to, ko mēs saucam par "sudrabiņu".

Labākais no bērniem - par 75% varu apgalvot, ka viņu mūzikas gaume ir ok. Tie, kas atbrauca, lieliski sadzīvoja savā starpā un sačupojās grupiņās, kas haotiski miksējās, apvienojās un izšķīda. Iespējams dzera, varbūt pīpēja, bet manas vīna pudeles pagrabā neaiztika un arī 99% atkritumu tika savākti (un aizvesti).

Skatoties uz šiem, man nav bail par nākotni - normāli jaunieši, iespējams normālāki kā mēs.