Prokrastination
Neatradās balderiāņi, tapēc pusdienlaikā atkorķēju alu. Vakarā nopirku gan balderjāņus (tējā), gan vīnu - kamēr atnācu līdz mājām, negribējās vairs ne vienu, ne otru.

Toties zemenes šogad ir lētas un saldas. Iet jau trešā kaste ar 5kg un, liekas, ir sasniegts tas līmenis, kad vairs negribas apēst vēl un vēl, un vēl. Līdzīgi kā māsas draugs reiz teica - var redzēt, ka esat auguši daudzbērnu ģimenē un trūkumā. Viņam, bērnībā, kā vientuļās mātes vienīgajam dēlam, bija viss un nearvienu nebija jādalās. Mēs toties dalījām it visu un rūpīgi sekojām, lai "visiem ir vienādi". Īpaši jaunākā māsa. Uz zemenēm šis bija visilgāk saglabājies refleks, bet sasniedzot pietiekamu piesātinātības līmeni, tas izgaist.

Noskatījos "Sausage Party" - rekomendēju. No saraksta "noteikti jānoskatās Covid laikā" izķeksēju Šindlera sarakstu, Amēliju un Sapņu rekviēmu. Pirmās divas vienmēr tika atliktas, pēdējā - jāatsvaidzina.