Turpinam, trupinam, drupinam
Pirmdiena
Gaidu rezultātus, sazvanos ar draugiem, pētu situāciju kaimiņvalstīs. Klientiem nākas teikt, ka šobrīd varam apsolīt tikai to, ka sekosim notikumu gaitai un darīsim to, kas ir iespējams. Robežas tika slēgtas viena pēc otras, izslēdzot iepriekš atrastos risinājumus. Hmm, vienīgais kas man šodien iztrūka ir stress, varēju mierīgi kā Ulmaņpaps teikt - kas ir - tas ir, kas nav - tas nav. Teleportācijas aparāts tagad būtu noderīgs.
Sazvanījos ar Zviedriem - viņi čiliņā rušinās un saka - hei, mēs neparko neuztraucamies, izdzīvos, kam jādzīvo, labāk iedzeram.

Otrdiena
Oficiāli negatīvs, bet karantīnā vēl 10 dienas. Kekss smaržo un e-pastu skaits ir 10x mazāks. Visus spēkus veltam tirgiem, kur šobrīd darbs nav apstājies un pieejamas darbarokas. Čartera reisi skandināvijā notiek, bet no "ārpasaules" nevienu nepieņem. Hmmm... paliek tikai teleportēšanās aparāts. Pieteikt bērnu pie daktera nevar - uzzinot par manu karantīnu, no manis kratās vaļā kā no spitālīgā. Labi, ka psihoterapeiti pieņem attālināti.


Bērni paši atrod nodarbošanos - viens uzsāk vingrošanu, otrs sēž pie klavierēm. Prieks skatīties/klausīties.