Aizskrēju līdz Zemgalei, pēc tam izmetu loku pa Vidzemes pakalniem un atpakaļ uz Rīgu. Smuki, bet Zaļais tāds paguris izskatās. Nē, ne noplucis un pelēcīgs, kā rudeņos vēlos, ne arī kā otrā plāna aktieris košajos rudeņos, nē. Drīzāk tāds, pusmūža krīzes nogurdināts, no skata vēl sprauns un sparīgs, bet iekšā tāds kā miers, tāds kā nogurums, tāds kā jautājums - un kas būs pēc tam?