hronika
Šis bija viens no klusākajiem kino seansiem manā mūžā, likās ka zāle sastinga un pārvērtās melnbaltā fotogrāfijā. Galvas nedaudz uz augšu, skatieni sastinguši un kadrs aiz kadra liek uzdot jautājumus sev. Kā es rīkotos, ko es darītu, vai tad, ja šodien ienāktu svešs karaspēks, es noticētu, ka nekas tāds neatkārtosies? Spēcīgi, savādāk, personiski. Un iesaku.