hibrīdauto
Pirmo reizi manās rokās nonāca hibrīdauto un es pārliecinājos, ka man tādu nevajag.

Vienkāršs masu auto, salons parasts, plastmasa cieta, kamēr jauns, tikmēr braukt var. Pārsteidza degvielas patēriņš - vidējais zem 5 l/100 km, īpaši pilsētas satiksmē patīkami ripināties ar elektromotoru un lādēt akumulātoru garākos nobraucienos. Ar to arī visi plusi izbeidzās un sākas mīnusu saraksts:
- salīdzinot ar Teslas akselerātora pedali, kur ir izteikti trīs režīmi - paātrināties, kruīzs, bremzēt/lādēt akumulātoru, Toyotai tas padevies tāds "pļurīgs" un lādēšana/bremzēšana ir mazāk jūtama, kas liek biežāk spaidīt bremžu pedāli.
- kolēģi jūsmoja par klusumu salonā, kad izmanto tikai elektro dzinēju, es sūdzējos par troksni salonā, kad pārvietojos ātrāk kā 60km/h. Ja man darbavieta iedotu šādu darba mašīnu, es noteikti mainītu darbavietu.
- piekare pilsētā un uz ātrgaitas šosejām ir ok, bet mazos ceļos un bedrēs rodas sajūta, ka riteņi nolūzīs. Neapskaužu tos cilvēkus, kas brauc ar šādu auto pa Rīgu.
- un protams elkoņu balsti, kā arī salona ergonomika ir gariem ceļiem nepiemērota. Te gan jāatzīmē, ka esmu ļāvies MB un BMW lutināšanai un paēdušai pelītei, kā zināms, miltiņi rūgti.

Vēlāk apskatījos, cik tāds auto maksā un mierīgi devos gulēt - labi, ka man neko nevajag pagarināt ar jaunu auto.