About this Journal
Current Month
 12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Jun. 3rd, 2019 @ 08:29 am (no subject)
Tags: ,

Brīvdienās biju laukos, mammucītim bija dzimšanas diena, tad nu ēdām kūku, viņai derēja manis uzdāvinātās kurpes (ja man kurpes ir ļoti ērtas un mazliet pat par platu, tad es zinu, ka mammai derēs), tad mēs runājām par puķēm un augiem, ko vajadzētu sastādīt ap māju. Un pēc tam viņa skatījās izrādi Latgola.lv, ko rādīja pa TV. Man tik ļoti patīk dzirdēt viņas smieklus, redzēt viņas smaidu. Es esmu ļoti pateicīga Dieviņam par to, ka mammucītim ir labāk. Viņai piezvanīja draudzene, māsa, es dzirdēju, kā viņa runā pa telefonu un saka - šodien Missalisīte atbraukusi. Un man tik silti ap sirdi palika, ka viņa par mani tik mīļi runā. Viens no lielākajiem laimes avotiem - redzēt, ka mīļie cilvēki ir laimīgi (vai vismaz priecīgi un labā noskaņojumā). Es pati savukārt kārtoju brāļa dziesmu tekstus. Man vispār kārtošanas darbi gan diezgan labi padodas, gan arī visai labi patīk. Kādas septiņas stundas paskrēja vēja spārniem, pat īsti tās nemanīju. Dziesmu teksti latviešu valdodā, dziesmu teksti citās valodās. Atsevišķi - kaudzīte ar dziesmu grāmatām no kāzām un jubilejām. Atsevišķi - mičošanas dziesmu teksti. Atsevišķi - Ziemassvētku un Jaunā gada dziesmas. Atsevišķi - kristīgās dziesmas. Pēc tam dziesmu tekstus latviešu valodā sakārtoju alfabētiskā secībā pēc pirmā burta, saliekot mapēs ar sadalītājiem.

Vispār - viens no maniem principiem, ja kādreiz ir jātiek ar kādu lielāku jūkli vai arī kaut kādu pamatīgāku bardaku, kad īsti nevar saprast, no kura gala lai ķeras klāt, ir - sākt no vienas malas. Ar uzsvaru uz vārdu "sākt".
About this Entry
2 comments
Leave a comment
Permanent Link
Jun. 12th, 2018 @ 07:56 am (no subject)
Tags: , ,

Vakar izrādījās, ka mana vingrošanas instruktore ir atvaļinājumā, tad nu viņu aizvietoja ļoti tieva būtne, kura visu nodarbību mani cītīgi vēroja un nāca klāt, lai liktu man vēl augstāk celt kāju un vēl vairāk uz sāniem, nevis pa diognāli. Rezultātā izbesīja mani tik ļoti, ka visa labā apņemšanās šonedēļ sākt iet uz vingrošanu divreiz nedēļā paputēja. Gaidu atpakaļ Žaneti, kura arī paregulē, kā pareizāk būtu izpildāma kāda kustība, bet tajā pašā laikā vienas nodarbības laikā viņa ik pa laikam uzmundrina ar vārdiem - labi, malači, forši. Nu, tāda dikti pozitīva būtne. Un viņa ir tieši tas motivators, kas ļauj pārvarēt savu slinkumu un iet uz vingrošanu.

Bet nu vakarā es aizbraucu uz mājām, uztaisīju visai nesaprotamas vakariņas sev un mammai un iekritu gultā.
Tā, lūk, man iet, tā, lūk, man iet. Mēģinu mammu noskaņot uz pozitīvā viļņa. Runājamies. Es pat mēģināju kādreiz savest viņu kopā ar viņas jaunības laiku draudzeni. Zināju viņas draudzenes meitas vārdu un uzvārdu - domāju, varbūt Draugos vai Feisbukā var atrast. Bet bija divas meitenes, vecums nebija norādīts. Un saprast, kura ir īstā, tā arī neizdevās. Bet nu tai meitenei vai nu bija skatījumu statistika abonēta vai arī Visums pareizi iztulkoja manu vēlēšanos. Un pēc kādām pāris nedēļām tā jaunības draudzene manai mammai piezvanīja. Un vakar jau pati mamma stāstīja, ka draudzene esot teikusi, ka viņai esot bildes no izlaiduma (kurā mēs visi piedalījāmies). Es viņu savukārt saku - tas taču forši, mēs varētu kādreiz ciemos aizbraukt. Vajag tos mērķīšus. Vajag kaut ko, uz ko tiekties.
About this Entry
1 comment
Leave a comment
Permanent Link
Jun. 11th, 2018 @ 10:36 am (no subject)
Tags: , ,

Izmantoju to, ka mamma dzīvo pie manis, un runāju ar viņu par viņas bērnības, skolas, jaunības laiku atmiņām. Citādi visādu lielo personu biogrāfijas mēs zinām, bet savu tuvāko cilvēku - nē. Radās lielāka skaidrība par to, kāpēc viņa saviem vecākiem ir mazāk mīļa meita nekā otra māsa. Jo viņa savus bērnības gadus ir pavadījusi pie vecvecākiem, nevis vecākiem. Tie, kuri mums ir tuvāk, tie mums parasti ir arī mīļāki. Vecvectēvs vispār pat gribējis savas mājas novēlēt nevis savai meitai (manai vecmāmiņai), bet pa taisno manai mammai. Vecvectēvs vispār ir bijis tāds salīdzinoši spilgts personāžs - kalējs, labs amatnieks. Vispār viņš arī mācēja sarunāties ar gariem un tajā mājā visu laiku visi kakti čīkstējuši u.t.t. Un dažkārt bijusi sajūta, ka kāds staigā pa otro stāvu, bet tad pa trepēm kāpj lejā. Vēl vecvectēvs mācējis dedzināt labas ogles - pie viņa braukuši pat no citiem pagastiem. Ar akmeņiem izmūrētā ogļu dedzināmā bedre mežā bija viena no manām bērnības bailīgākajām vietā mežā - man vienmēr bija bail tur iekrist.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Jun. 6th, 2018 @ 08:22 am (no subject)
Tags: ,

Es jau pieradu, ka māmiņa dzīvo pie manis. Šodien gan viņa brauc atpakaļ uz laukiem. Bet viņai pie manis asinsspiediens ir normalizējies. Viņa ir tāda dzīvespriecīgāka palikusi. Mēs parunājamies. Īstenībā es visvairāk atceros tieši tos brīžus, kad esmu ar kādu cilvēku pavadījusi laiku divatā - vai tā būtu eglītes ciršana mežā kopā ar tēti, vai pastaiga siltā maija vakarā pa pilsētu pirms balles ar jaunāko brāli, vai iešana uz Lidiņu, bet pēc tam uz filmu "Amēlija" ar vecāko brāli, vai tad, kad mēs ar mammu vienā pievakarē divatā savācām sienu vienā tīrumā (sanāca kādi 5 vai 6 vārti).
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
May. 29th, 2018 @ 09:49 am (no subject)
Tags: , ,

Ko lai uzdāvina mammai dzimšanas dienā? Viņai būs 70. Ārpus mājas viņa nav izdabūjama - pēdējos gadus viņa pat uz kapusvētkiem nebrauc (teātri, koncerti, izbraukumi, spa pa lielam atkrīt). Apģērbus esmu viņai sadāvinājusi, bet pēdējā laikā vairāk tādas mājas drēbes, jo smukās drēbes iziešanai viņa tā arī tur skapī. Man ir doma vai nu par šūpuļdīvānu (bet īsti nevar saprast, vai viņa ies laukā un tajā šūposies un īsti nevar saprast, kur to šobrīd varētu novietot) vai arī kādu košumkrūmu (sastādītās puķes pa lielam šobrīd ir tās, kas viņai kaut cik interesē).
About this Entry
12 comments
Leave a comment
Permanent Link
May. 9th, 2018 @ 08:18 am (no subject)
Tags: , , ,

Mamma izteicās, ka viņa labprāt gribētu vienotu kapa pieminekli sev un tētim. Saka, ka varbūt jau viņas vārdu arī varot uz pieminekļa izkalt. Zinu, ka tā dara... bet - ir kaut kāda tāda nepatīkama sajūta tomēr. Bet no otras puses - redzot visu to ņemšanos, kas šobrīd notiek, varbūt tiešām labāk jau uzreiz uzlikt lielāku kapa pieminekli (es varbūt tomēr vārdu gan nekaltu iekšā, bet atstātu tukšu vietu).
About this Entry
6 comments
Leave a comment
Permanent Link
Dec. 13th, 2017 @ 09:25 pm (no subject)
Tags: , , ,

Zīmēšanas kursos biju, patika (Zīmulis un ota Meža ielā). Bet banka drusku sapinusies meistarībā, kā rezultātā jāgaida vien jaunā karte un rīt jāprasa tas kods, lai izņemtu naudu. Dāvanu pirkšanas procesu tas, protams, neatvieglo.
Mana mamma palūdza, vai es varētu brālim nopirkt ... fanfaru skaņas ... kreklu. :D
Varēt jau varu un darīšu arī. Jo tas jau ir labi, ka mammu šogad pēc ilgiem laikiem sāk interesēt tāda lieta kā dāvanu gādāšana.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link
Oct. 17th, 2017 @ 08:16 pm (no subject)
Tags: , ,

Šodien mana māmiņa ir aizgājusi pie citas ģimenes ārstes. Jaunā ģimenes ārste (viņa aŗi man bērnībā bija pediatre) uzreiz mammu saistībā ar viņas sūdzībām par galvas reibšanu nosūtīja uz galvas datortomogrāfiju, tad uzrakstīja nosūtījumu, lai pārbaudītu asinsvadus un vēl kaut ko. Esot mierīga, laipna un forša daktere. Kaut nu Dieviņš dotu atrast kaut kādu nelielu vainu, ko varētu arī izārstēt un mammucītis atkal varētu darboties.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link