About this Journal
Current Month
 123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Jul. 2nd, 2019 @ 09:01 am (no subject)

Pēc ilgiem laikiem atkal aizgāju uz sporta klubu. Jāiet biežāk. Pēc tās stundas, kad esi tā kārtīgi cilājis kājas un rokas un vingrinājis muskuļus, par kuru eksistenci pirms tam pat nav bijis ne jausmas, galīgi nevelk iet ēst bulciņas vai ko treknu. Pēc sporta nodarbībām personīgi man gribas burkānu sulu, ķiršus vai arbūzu. Bet tas bodīšeipings ir vispiemērotākā figūras vingrināšana intravertam cilvēkam. Skaties tai ekrānā, dari līdzi, ne ar vienu nesacenties - tikai pats ar sevi. Un ik pa laikam pie tevis pietek instruktore, lai pārbaudītu tavu pulsu un paregulētu, vai aiz savas centības tu nesāc piepūlēties par daudz.
Bet ar laicīgu gulētiešanu gan man iet kā pa celmiem. Kaut kā es mūždien aizeju gulēt nevis šodien, bet rīt. :( Bet tā kā es ceļos sešos, tad gulētiešana pēc divpadsmitiem galīgi nav ok. :(
Bet nu mēģināšu un mēģināšu atkal. Ir tādas lietas, kuras man dzīvē izdodas sasniegt tikai pēc ilgāka laika un pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Tad nu mēģināšu atkal. Galvenais nenolaist rokas un turpināt.
About this Entry
Jun. 12th, 2018 @ 07:56 am (no subject)

Vakar izrādījās, ka mana vingrošanas instruktore ir atvaļinājumā, tad nu viņu aizvietoja ļoti tieva būtne, kura visu nodarbību mani cītīgi vēroja un nāca klāt, lai liktu man vēl augstāk celt kāju un vēl vairāk uz sāniem, nevis pa diognāli. Rezultātā izbesīja mani tik ļoti, ka visa labā apņemšanās šonedēļ sākt iet uz vingrošanu divreiz nedēļā paputēja. Gaidu atpakaļ Žaneti, kura arī paregulē, kā pareizāk būtu izpildāma kāda kustība, bet tajā pašā laikā vienas nodarbības laikā viņa ik pa laikam uzmundrina ar vārdiem - labi, malači, forši. Nu, tāda dikti pozitīva būtne. Un viņa ir tieši tas motivators, kas ļauj pārvarēt savu slinkumu un iet uz vingrošanu.

Bet nu vakarā es aizbraucu uz mājām, uztaisīju visai nesaprotamas vakariņas sev un mammai un iekritu gultā.
Tā, lūk, man iet, tā, lūk, man iet. Mēģinu mammu noskaņot uz pozitīvā viļņa. Runājamies. Es pat mēģināju kādreiz savest viņu kopā ar viņas jaunības laiku draudzeni. Zināju viņas draudzenes meitas vārdu un uzvārdu - domāju, varbūt Draugos vai Feisbukā var atrast. Bet bija divas meitenes, vecums nebija norādīts. Un saprast, kura ir īstā, tā arī neizdevās. Bet nu tai meitenei vai nu bija skatījumu statistika abonēta vai arī Visums pareizi iztulkoja manu vēlēšanos. Un pēc kādām pāris nedēļām tā jaunības draudzene manai mammai piezvanīja. Un vakar jau pati mamma stāstīja, ka draudzene esot teikusi, ka viņai esot bildes no izlaiduma (kurā mēs visi piedalījāmies). Es viņu savukārt saku - tas taču forši, mēs varētu kādreiz ciemos aizbraukt. Vajag tos mērķīšus. Vajag kaut ko, uz ko tiekties.
About this Entry
Jan. 23rd, 2018 @ 10:44 am (no subject)

Tā, divus abonementus jau vingrošanā esmu izmantojusi, jāpērk nākošais. Tāpat šodien arī jāaiziet uz pastu pakaļ tām no Iherb pasūtītājām tabletēm, kas to laimes hormonu palīdz veidot. Jo to kā reiz vajdzētu.

Vakar pabeidzu šūt biezos aizkarus virtuvei. Un vēl vakar uzgāju labas kvalitātes simpātisku biezo aizkaru audumu tajā centra Abakhanā - tādā apjomā, ka pat pietiktu mūsu lielajam logam ar balkonu. Nopirku. Ja nu tomēr nederēs mūsu jaunajam dzīvoklim (kaut gan man ir čujs, ka tomēr tīri labi varētu derēt), sašūšu aizkarus un aizvedīšu uz laukiem (jo tur jau sen vajadzīgi jauni).
About this Entry
Dec. 18th, 2017 @ 10:05 pm (no subject)

Ufff, tikko pasūtīju fotogrāfijas izdrukai. Par kādiem pieciem gadiem. Ufff. Labi, ka par lielāko ceļojumu un brāļa meitu kristībām ir fotogrāmatas. Ufff. Šodien arī biju bodī šeipingā -šovakar biju tikai es un vēl viens vīrietis gados. Tā nu mēs tai zālē vingrojām - katrs pie sava TV ekrāna, kamēr trenere, kas aizvietoja parasto treneri, ik pa brīdim pienāca klāt un pataustīja pulsu. Bet tā jau nekas. Protams, fiziskās aktivitātes pašsajūtai nāk par labu. Bet tagad gan jātaisās uz gultas pusi.
About this Entry
Dec. 5th, 2017 @ 09:51 am (no subject)

Vaiiii, cik grūti ir sevi savaldīt un nemesties virsū ģimenes locekļiem ar saviem nelūgtajiem padomiem.
Tā vietā vakar jau trešo reizi aizgāju uz šiepingu sporta klubā Juta (man patīk, ka tur var viegli uzsākt vingrošanu arī tie, kuri sen, sen neko tādu nav darījuši - jo vingrojumi ir dažādām sagatavotības pakāpēm). Un pēc tam veikalā pamnīju lielu lāci ar mīlīgu purnu, ko nopirku kā Ziemassvētku dāvanu vienai meitenītei. Un vakarā kārtoju fotogrāfijas hronoloģiskā secībā.
About this Entry