Jul. 2nd, 2019 @ 09:01 am (no subject)

Pēc ilgiem laikiem atkal aizgāju uz sporta klubu. Jāiet biežāk. Pēc tās stundas, kad esi tā kārtīgi cilājis kājas un rokas un vingrinājis muskuļus, par kuru eksistenci pirms tam pat nav bijis ne jausmas, galīgi nevelk iet ēst bulciņas vai ko treknu. Pēc sporta nodarbībām personīgi man gribas burkānu sulu, ķiršus vai arbūzu. Bet tas bodīšeipings ir vispiemērotākā figūras vingrināšana intravertam cilvēkam. Skaties tai ekrānā, dari līdzi, ne ar vienu nesacenties - tikai pats ar sevi. Un ik pa laikam pie tevis pietek instruktore, lai pārbaudītu tavu pulsu un paregulētu, vai aiz savas centības tu nesāc piepūlēties par daudz.
Bet ar laicīgu gulētiešanu gan man iet kā pa celmiem. Kaut kā es mūždien aizeju gulēt nevis šodien, bet rīt. :( Bet tā kā es ceļos sešos, tad gulētiešana pēc divpadsmitiem galīgi nav ok. :(
Bet nu mēģināšu un mēģināšu atkal. Ir tādas lietas, kuras man dzīvē izdodas sasniegt tikai pēc ilgāka laika un pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Tad nu mēģināšu atkal. Galvenais nenolaist rokas un turpināt.
About this Entry
[User Picture Icon]
From:[info]shelly
Date: July 2nd, 2019 - 03:37 pm
(Permanent Link)
O jā, laicīgi iet gulēt mēs varētu mēģināt kopā (virtuāli, ne reāli :D). Man būtu jāiet gulēt reizē ar dēlu, bet mūžīgi galīgi aizsēžos. :(
[User Picture Icon]
From:[info]runcis
Date: July 2nd, 2019 - 07:33 pm
(Permanent Link)
Ar to gulētiešanu ir tā, ka garīga rakstura darba darītājam ir nepieciešams 'nomierināt' prātu un vislabāk vēl arī 'nogurdināt' ķermeni, lai varētu aizmigt. Kā nomierināt - tas atkal katram ir individuāli. Kādam pietiek ar pastaigu vakarā, kādam vajag fizisku treniņu, kādam grāmatu, kādam kaut ko noskatīties, kādam nekas no tā nelīdz.
Savulaik, kad gāju uz baiseinu ap deviņiem vakarā, bija krietni vieglāk aizmigt un gulēt. Bet jā - kamēr neesmu apstādinājis dienas domas un problēmu risināšanas prāta 'bekgraundā', tikmēr aizmigt laikā nevaru.