missalise |
Padsmit gados.. šķiet, kādi piecpadsmit vai sešpadsmit toreiz bija. Ieraksti (tagad tā šķiet) muļķīgi - par skolu, par meitenēm, par sevi, par visu ko. (Vispār tagad jau arī nekas nav kļuvis sakarīgāk :) Neko konkrētāk neatceros.. tagad tās dienasgrāmatas visas gājušas nebūtībā.
Un ieraksti lielākoties bija ar tintes pildspalvu.
13 gados, burtnīcā ar pildspalvu. Vispār ir vairākas klades, nemetu ārā, jo interesanti palasīt. Rakstīju kladē līdz sāku rakstīt cibā.
(Reply)
Dzīves pieraksti sākās vēstulēs māsīcai. Pēc tam bija dzejoļu un miniatūru klade. Tad uzrakstīju divas lubenes. Un tikai tad, kad sākās pavisam smaga depresija, paralēli tai sāku arī dienasgrāmatas. Videnes pēdējā klasē, šķiet. Vai priekšpēdējā.
(Reply)
sāku rakstīt kursabiedrenei uz erasmusu, iepatikās ikdienas grafomānija, tad pārgāju uz cibu pirms 10 gadiem. tagad gan vairs nerakstās.
(Reply)
kaut kādos padsmit gados, gan jau par puišiem, attiecībām, draudzenēm. romantiskie dzejoļi un iedomātās mīlas mokas :D tagad iedomājos, ka jāpaskatās, kur tās pavisam vecās varētu stāvēt.. ir bijusi kaut kad vēlme visas sadedzināt, bet tā arī neesmu saņēmusies. un mierina fakts, ka tāpat manu rokrakstu neviens nevar salasīt :)
(Reply)
Mazpadsimt, ja ne mazāk, drīzāk pat 10 vai 9. Par ko, hvz, gan jau par skolu vai puišiem. Bet nu tas viss sen jau ir nebūtībā un labi vien ir.
(Reply)
5.klasē un ieraksti pārsvarā bija par to, cik ļoti man patīk paralēlklases puika un kā gāja skolā :D ap kādu 8.,9.klasi sāka parādīties drusku labāks saturs. Tad ap 2004.g.,kas aktīvi sāku cibas ēru, nerakstīju kādus gadus. Pēc tam atkal fragmentāri rakstīju.
(Reply)
Pirmā iznīcinātā, ļoti stulbā dienasgrāmata bija īsa, gandrīz uzreiz sapratu, ka kaut ko tik primitīvu nav vērts glabāt vēsturei. Tas bija vēl pirms dzejām, kādu 12 gadu vecumā... (ak nē, rīmes bija vēl agrāk, bet ne tik daudz un ne speciālā kladē...)
Vārdu sakot, vienīgais ieraksts, ko no tās dienasgrāmatas atceros, bija, ka es iestādīju ķirsi. (Starp citu, ķirsis ātri nonīka.)
(Reply)
Liekas, ka sāku 5. vai 6. klasē un rakstīju par puisi, kurš ļoti patika. Manā galvā tā bija tāda drāma, ka nevarēja nerakstīt. :) Rakstīšana ļoti patika, bet visas klades iznīcināju.
Dažreiz lasu vecākus pierakstus Cibā. Rakstu te jau vairāk kā 15 gadus. Tik ļoti daudz kas noticis šajā laikā.
(Reply)
13, kad ar kori braucām ar 2stāvīgu autobusu uz Itāliju. Ap to laiku arī sākās primitīvā dzeja, bet pirms tam rakstīju pasakas etc. un klases audzinātāja teica, ka man ir rakstnieka talants :D
(Reply)
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||