Albion

dārta: es domāju, ka ar spēju palikt neredzamam apveltīts punduris, kurš ir tuvu ģībonim 2/3 no laika varētu garlaikot dzimšanas dienas svinības. tāpēc - jā, lai būtu Gendalfs.

paskatījos bildes sākot ar seniem laikiem (o, kādus lieliskus stilus atklāju - jāpameklē skapī kādas caurākas zeķubikses, jāuzvelk uz rokām un būs bellisimo!) un jaunākiem laikiem (pilnīga garlaicība - nekādi smuki stili, tikai krišjānis pārģērbies par milzu džointu) - smaids jau 51. minūti turas.

un tagad fromms var iet uz tualetes rūmi un darīt tur, ko vien sirds vēlas, jo man vairs nepatīk tas, ka viņš slikti izteicās par fotogrāfijām kā parasto atmiņu aizvietotājiem. tas ir - pat ja viņam taisnība un es tagad izrādos having-mode'otājs, tas man liek justies ļoti labi. tā ka - ej vien daries, ērih!

šīsdienas lielākais prieks par agro celšanos (6os no rīta cilvēkam, kurš pieradis celties pus1os. ūbermensch.) radās vēlme ieviest stingrāku režīmu (tēlot kantu).
šīdienas pusprieks - pirmā krievu valodas lekcija. žanna izrādījās pārsteidzoši forša (piedod, ž., bet tavs lu portrets nav glaimojošs), toties neko nesapratu no gramatikas, kuru viņa stāstīja krieviski.
šīsdienas neprieks - izskanējušie minējumi, ka ar aprīli rpg cauri. vajadzēja uz šo nedēļu atstāt efezu lūgties telbrinu par pretējo.
šīsdienas naida moments - agrais vilciens. (copy - paste inxa ieraksti par sab. tr.)

lai arī šobrīd jūtos kā bokseris, kas guļ ringā ar izdauzītiem zobiem un asiņojošu seju, tā ir laba sajūta. atzīstu, ka filosofija mani ir pilnībā nokautējusi un vēl atspārdījusi nieres šajā intensīvajā nedēļā, ko pavadīju kopā ar 11 dažāda veida filosofijas uzdevumiem un nedaudz vairāk autoriem. tomēr pretēji gaidītajam riebumam, man jāatzīst, ka esmu nedaudz iemīlējusies filosofijā. protams, tikai tāpēc, ka tas ir īslaicīgs romāniņš, tomēr es atcerēšos to ar kņudoņu pakrūtē (līdz nākamajai sesijai, kad visus filosofijas mīlas taurenīšus nogalinās draudīgi tuvo termiņu skābes mākoņi)

mācoties filozofiju, man vieglāk visu saprast, ja to uzzīmēju. bet šodien gauži apmulsu, kad sāku par augustīna laiku lasīt.

"Tu, mans mierinājums, Kungs, mans Tēvs, esi mūžīgs, bet es turpretim esmu sašķīdis laikos" (Un no laikiem man tagad sāp acis.)

leļļu teātris ir foršs. ^_^ šodien biju ar diviem mazajiem brālēniem, jo visi trīs saņēmām biļetes kā dāvanu ziemassvētkos. pēc izrādes:
es: piezvanīsim elitai, pateiksim paldies
emīls: kāpēc elitai?
es: nu viņa jau mums tās biļetes uzdāvināja
emīls (pilnīgi apstulbis): nevis rūķi?
es (absolūtā šokā): ē nu... elita uzrakstīja rūķiem vēstuli!

geez, es ceru, ka nesabojāju viena piecgadnieka ticību, tā jau ar to šai pasaulē grūti.

un vēl šodien piebeidzu platonu. lai piebeigtu arī dekartu, jāatkorķē viens baltvīns!

man sāk trūkt ideju, ko vēl tādu varētu izdarīt, lai atliktu ķeršanos pie filozofijas.

saskaņā ar Neimanes jaunkundzes izteikumiem tagad (tas ir - pēc viena aliņa) būtu vislabākais laiks filozofisku pārspriedumu rakstīšanai. tomēr man šķiet, ka šāds stāvoklis vēlreiz varētu pienākt visai drīz, tāpēc pašreizējo izmainīšu ar karstvīnu un veltīšu edītes piafas attēlojumam filmā.

mans vecaistēvs ir izdarīgs un zinošs cilvēks, bet vienā jautājumā viņš ir kļūdījies, tas ir, sakot, ka labs labu nemaitā. garšīgā burkānu sula + foršā grāmata nav "nemaitā".

man dzeja tā īsti nekad nav patikusi, nu čaklais vai nedaudz šlāpins, bet tā pa lielam - nē. un tāpēc man nekad, nekad nav bijušas ambīcijas rakstīt dzeju, pat slepeni vismazākajā kladītē ne. tomēr - no likteņa neizbēgsi.

d. saka, ka daudziem dižajiem dzejniekiem esot nepārtraukti bijusi paaugstināta temperatūra. tikko pamērīju - 37, 4. un tā var pamērīt gandrīz katru dienu. nu ko - jānoslēpj visi rakstāmrīki, jāsadedzina blociņi un jāaizslēdz laptops, varbūt tas sliktens atkāpsies.