Albion

es gribu lauku māju ar sētu apkārt, lai varētu audzēt baziliku dārziņā nevis podiņā, bet, galvenokārt, lai sunim būtu kur skriet.

UPD: un tikko uzgūglēju, ka galvenokārt ar komatiem neatdala.

- "ja kaut kas ir nocietināts, tas vēl nenozīmē, ka tas ir cietoksnis"
- "ja kaut kur ir apglabātas sievietes, tas vēl nenozīmē, ka viņas tur arī ir dzīvojušas"
un kaudzēm citu loģisku argumentu

bet, kas mani patiešām ir ieinteresējis sava bakalaura darba sakarā - kā izskatās pētnieki un kā viņi ir miruši. nekā vardarbīga vai šausminoša, vismaz pagaidām (par laimi vai diemžēl).

viena 2 minūtes un 39 sekundes gara muzikāla gabala prezentācijas (tas ir tā - es priecātos, ja noklausītos šo gabalu, kas man ļoti patīk) laikā divas reizes pagriezties uz sāniem, aprunāties, paprasīt atnest šokolādi un sapūsties, ka pieprasījums netiek apmierināts! stulbie kultūristi.

"Pārmaiņas parādās tad, kad Bībele vairs netiek lasīta kā vēsturiska grāmata, bet kā cerību grāmata, kuras centrā ir taisnīgums un līdzvērtīgums."
/Kornēlija Vervāla - Hībnere/

esmu superbēdīga, jo aizmirsu vakar izspēlēt impro facebook spēli, lai laimētu ceļojumu. es nekad vēl mūžā neko neesmu laimējusi (iespējams, tāpēc ka gandrīz nekad nekur nepiedalos) un es ļoti gribēju uzvarēt šajā izlozē, jo man ļoti patīk tā spēle - tur visādas skaistas vietas jāatpazīst, es, protams, 90 % nezinu, tāpēc gūglēšanas procesā uzzinu daudz, daudz jaunu galamērķu (tāds laikam arī ir tās loterijas mērķis - likt gribēt viņu ceļojumus, bet, piedošanu, mēs ar d. izmantojam to tūrisma aģentūru, kas uz pleciem, neērtāk, sarežģītāk, bet sasodīti interesantāk. bet nekas, nekas - nāks vecums, gan jau novērtēsim ērtus sēdekļus autobusā un nakšņošanu *****viesnīcā). nu, lūk, bet tagad visa mana 5 dienu centība (tikai pareizās atbildes!) ir vējā (patiesībā es nodomāju - pa diršanu), jo es vienkārši sasodīti aizmirsu izpildīt! un pat mierinājums, ka vienkārši nepaveicās, nedarbojas, jo skat. iepriekšējo teikumu.

un es nesaprotu, kāpēc man lietotājbildēs ir tikai neizteiksmīgi smēķētāji un neviena patiesi nomāktu sirdi izsakoša attēla (luīz, man liekas, ka es tikko pareizi izlietoju ģenitīvu! O_o)

luīze (veikalā): tu paņem daudz, pie kases samaksā kā par ļoti daudz, bet mājās izrādās, ka nekā nav.

pēc tam, kad, gan no cālīša, gan didža biju dzirdējusi, ka airisa mērdoka ir lieliska, izlasīju "vienradzi". nobrīnījos. par tiem vīriešiem.

neskatoties uz smacētāju kaklā, šodien izdarīju divas lielas un vienu mīļu lietu. lepojos un priecājos (ka beidzot varu iet gulēt)

man šobrīd ir kādas miljons (nu labi, 5) lietas jeb drīzāk nodarbes, kurām visām man vajadzētu (vismaz teorētiski) sagādāt prieku, bet tas viss mani tikai dzen arvien lielākās šausmās un nepatikā, un rezultātā ir tā, ka nekad vēl neesmu tik ļoti gaidījusi jūliju. no otras puses - gaidīšana taču ir svētki. (balss galvā: jā, kā tad)

februāris vienmēr ir piesātināts mēnesis, varbūt tāpēc, ka mūsu dzimšanas dienas, varbūt tāpēc, ka vienkārši īsāks kā citi, un viss notiek mazāk dienās.

šogad dz/d ar ģimeni vēl nesanāca nosvinēt, un pirmo reizi daudzos gados izkrita tradicionālā modināšana ar kūku, šampi un dāvanām (vispār jau parasti tikai viena, bet pēdējā laikā māsas kundze atkritusi no vecāku komandas un sākusi mani apdāvināt pati), jo bija lielākā ballīte ever - vēlēšanas. 1300+ viesu? hell yeah.

manā un d. dz/d svinēšanā bija ievērojami mazāks skaits ciemiņu, principā tās nulles jāņem nost, toties viss notika daudz mīlīgāk un gaumīgāk kā īstajā datumā, kā īpašas uzmanības vērtu notikumu gribu izcelt krišjāņa dāvanu - tā kā viņš ne pie viena neatrada manas mantas, ko man "uzdāvināt", tad šoreiz bija īsta dāvana. un vēl tas, ka pa ļoti ilgiem laikiem meta gaisā. vispirms mani, tad d. interesanti, cik ilgi pēc tam čaļiem bija aizdusa?

un man kā materiālistam caur un cauri, ļoti patika visādas foršas dāvaniņas (laura, mazajam karkasonītim pievienojās pamatkarkasonītis! ^_^), viena no tām - biļetes uz oskaru nakti forumcinemas. sākumā mani samulsināja sarkanais paklājs (tiesa gan - ne pārāk garš) - jākāpj virsū? nesasmērēsies? (ansis par to diezgan apsmējās), tad forši dzērieniņi un tad 7 stundas ekrāna un sēdēšanas. protams, protams neviens jau neliedza arī staigāt un citādi izpildīties, tomēr manam vārgajam dibenam tas bija grūti. un miegs uzmācas! un vispār - 7 stundas! līdz 7 rītā! īsāk sakot - bija ļoti interesanti un super forši, bet otrreiz laikam negribētu. starp citu, hugo man nepatika. bet skorsēzem smukas brilles ceremonijā. vismaz kaut kas.

aizmirsu svarīgo - "ludo" d. uzmeta 4 ^_^ un tā akcija darbojas katrā dz/d un v/d. tiesa gan līdz aprīlim tikai būs, tad paliks tikai kluba biedriem (par biedru kļūst nopērkot karti par 3 ls). tagad esam ne tikai lepni karkasones un aliasa īpašnieki, bet arī citadeļu. tā ka - gaidām uz spēļu vakariem.