Albion

šodien jūtos ļoti, ļoti labi. kaklā nedaudz žņaudz nedaudz, tā kā uz raudienu velk, bet uz to priecīgo.

es arī gribētu gari un plaši izplūst, pārlīt un pilēt zemē par saviem visādiem pārdzīvojumiem, nelaimēm - īstām un iedomātām, un dzīves vispārējo bezjēdzīgumu, bet tā kā man apkārt absolūtais vairākums cilvēku to jau dara, tad es to nevaru, jo 1) nevienam neinteresē (viņiem jau ir savs gaudu gabals) 2) es jūtos stulbi, jo "visi jau to dara". vienīgais, kurš klausās (nav jau tā, ka viņam ir izvēle) ir d. nabadziņš.

bet šis būtībā nav gaušanās par to, ka nevar normāli pagausties, bet gaušanās, ka man negribas gausties. varbūt es pat nolemšu to nedarīt. [kaut gan - tā tomēr ir bauda kārtīgi un no sirds nogausties, un nesakiet, ka jums tā nav.]

visu izdarīju, tikai "mācīties" nebija. nu lūk, tagad jaukiņš, jaukiņš 30. decembrīša vakariņš.

es zinu, ka tu dzīvo tālu, tālu, tāpēc šī vēstule iespējams pie tevis nonāks tikai uz jauno gadu, bet nekas, vari arī tad, bet, lūdzu, lūdzu uzdāvini man jaunu maku. manējais ir tik nodilis, ka nu jau man kauns pat cēlā vientulībā to aplūkot, par publiskām vietām nerunājot.

lūdzu, vecīt (jo es zinu, ka tu esi īsts!)

BRĪDINU - ŠIS IR GAUDU IERAKSTS!

es esmu pārgurusi un nīgra, jo ir pēdējās mācību dienas un man ir tik šausmīgi daudz darāmā sakrājies, un man katru dienu ir jāstrādā un man nav laika mācīties, un es esmu pārgurusi (ak, to es jau teicu) un tāpēc nīgra (ak jā, šo arī) un un un - dzejnieka vārdiem - viss besī.

jā. tas ir tas.

"apķeramies abiem blakus stāvētājiem ap pupiem."

ō, esmu ufo daiļrades kvēla pielūdzēja. iekšējais ģēnijs atmirdz visā pilnībā.

"apķeramies ap dirsu" :D :D :D

d. izpaužas - spēlē ģitāru un dzied: "piecas kristīgas meitenes un nekristīgs džeks." man personīgi tas raisa neķītras asociācijas, bet the fact is - bija mūsu kristiešu grupiņa atnākusi un šoreiz tiešām bija riktīgi jauki.

kamēr citiem ir ziemas prieki uz kalna un citur, man ir angīna un neuzrakstīta ekseģēze.

nespējot/negribot mācīties sāku lasīt The Left Hand of God, ko D. atstiepa no bibliotēkas, jo neviens vēl nebija lasījis. tiku 130. lpp un nevaru saprast - tā grāmata ir pilnīgi, absolūti debīla vai tomēr interesanta. tā kā ar twilight'u - lasu, liekas sūds, bet nevaru nolikt malā. bet ar šito ir sarežģītāk. bet kā tie zen māsteri saka - vispirms izdari un tad saki, ka sūds. [nu labi, tā viņi nesaka XD]

ir pienācis laiks saprast - Harija Potera periods ir beidzies. tas ir šausmīgi skumji, bet vārgie mēģinājumi vēl neatlaist Poteru, ejot uz sūdīgiem ekranizējumiem, ir vienkārši nožēlojami un vilšanās pilni.

i'll always love u,
R.I.P.

negribas to atzīt, bet es reizēm esmu ārkārtīgi nepatīkams cilvēks.