Albion

lūk, tik priecīga es biju. paldies tēsam, mātuškai, māsas kundzei, didžonkulim un pārējiem ^_^

mans vidusskolas izlaidums bija foršs, bet mans lu izlaidums bija vēl foršāks. svinīgā daļa - īsa, konkrēta un forša, ģimenes daļa - eleganta (un eleganti īsa) un sirsnīga, ballīte - jautra, tālākais - norakts vēstures mēslainē (hihi).

(ar flomīti) atzīmējami momenti:

• steigšanās uz kavētu izlaidumu ar riteni, no kura nevaru nokāpt, jo kleita par šauru, lai tiktu atpakaļ (d. - ģenerālis, izkomandēja parādi līdz uzvarai!)
• trīskāršais (priede, cālītis un kokins) divkalpojums un toma sprediķis
• rektora runa un "es nāku pie jums jau piekto gadu pēc kārtas, jo te ir forši"
• daudz puķu, daudz bilžu
• matķinka paaugstinās par mātušku - lieliskākā radu daļa. kuģītis pa kanālu-daugavu  tieši vienu stundu, tas ir - divu šampju, daudz keksiņu un vienas runas trīs cēlienos garumā. (starp citu, tā nav leģenda, ka bomži dzīvo zem tiltiem.)
• absolventu kokteilis un māsas kundze lepojoties ar mani (nav drošticams apgalvojums)
  
• divi šoti no sātana (j.p. izskatā) rokas (man liekas, ka šis brīdis bija beigu sākums)
• ģitāra un dziesmas, un jēzus dod zīmi, ka viņam tas patīk
• andrejsala un karuselis, dejošana, runāšanās
  
• tikai karuselis.
  
• joprojām karuselis.
  
• joprojām.

pats skaistākais brīdis - liekas, ka tās šausmas nekad nebeigsies, bet tad tās beidzas.

es gribu lauku māju ar sētu apkārt, lai varētu audzēt baziliku dārziņā nevis podiņā, bet, galvenokārt, lai sunim būtu kur skriet.

UPD: un tikko uzgūglēju, ka galvenokārt ar komatiem neatdala.

neskatoties uz smacētāju kaklā, šodien izdarīju divas lielas un vienu mīļu lietu. lepojos un priecājos (ka beidzot varu iet gulēt)

februāris vienmēr ir piesātināts mēnesis, varbūt tāpēc, ka mūsu dzimšanas dienas, varbūt tāpēc, ka vienkārši īsāks kā citi, un viss notiek mazāk dienās.

šogad dz/d ar ģimeni vēl nesanāca nosvinēt, un pirmo reizi daudzos gados izkrita tradicionālā modināšana ar kūku, šampi un dāvanām (vispār jau parasti tikai viena, bet pēdējā laikā māsas kundze atkritusi no vecāku komandas un sākusi mani apdāvināt pati), jo bija lielākā ballīte ever - vēlēšanas. 1300+ viesu? hell yeah.

manā un d. dz/d svinēšanā bija ievērojami mazāks skaits ciemiņu, principā tās nulles jāņem nost, toties viss notika daudz mīlīgāk un gaumīgāk kā īstajā datumā, kā īpašas uzmanības vērtu notikumu gribu izcelt krišjāņa dāvanu - tā kā viņš ne pie viena neatrada manas mantas, ko man "uzdāvināt", tad šoreiz bija īsta dāvana. un vēl tas, ka pa ļoti ilgiem laikiem meta gaisā. vispirms mani, tad d. interesanti, cik ilgi pēc tam čaļiem bija aizdusa?

un man kā materiālistam caur un cauri, ļoti patika visādas foršas dāvaniņas (laura, mazajam karkasonītim pievienojās pamatkarkasonītis! ^_^), viena no tām - biļetes uz oskaru nakti forumcinemas. sākumā mani samulsināja sarkanais paklājs (tiesa gan - ne pārāk garš) - jākāpj virsū? nesasmērēsies? (ansis par to diezgan apsmējās), tad forši dzērieniņi un tad 7 stundas ekrāna un sēdēšanas. protams, protams neviens jau neliedza arī staigāt un citādi izpildīties, tomēr manam vārgajam dibenam tas bija grūti. un miegs uzmācas! un vispār - 7 stundas! līdz 7 rītā! īsāk sakot - bija ļoti interesanti un super forši, bet otrreiz laikam negribētu. starp citu, hugo man nepatika. bet skorsēzem smukas brilles ceremonijā. vismaz kaut kas.

aizmirsu svarīgo - "ludo" d. uzmeta 4 ^_^ un tā akcija darbojas katrā dz/d un v/d. tiesa gan līdz aprīlim tikai būs, tad paliks tikai kluba biedriem (par biedru kļūst nopērkot karti par 3 ls). tagad esam ne tikai lepni karkasones un aliasa īpašnieki, bet arī citadeļu. tā ka - gaidām uz spēļu vakariem.

paskatījos bildes sākot ar seniem laikiem (o, kādus lieliskus stilus atklāju - jāpameklē skapī kādas caurākas zeķubikses, jāuzvelk uz rokām un būs bellisimo!) un jaunākiem laikiem (pilnīga garlaicība - nekādi smuki stili, tikai krišjānis pārģērbies par milzu džointu) - smaids jau 51. minūti turas.

un tagad fromms var iet uz tualetes rūmi un darīt tur, ko vien sirds vēlas, jo man vairs nepatīk tas, ka viņš slikti izteicās par fotogrāfijām kā parasto atmiņu aizvietotājiem. tas ir - pat ja viņam taisnība un es tagad izrādos having-mode'otājs, tas man liek justies ļoti labi. tā ka - ej vien daries, ērih!

lai arī šobrīd jūtos kā bokseris, kas guļ ringā ar izdauzītiem zobiem un asiņojošu seju, tā ir laba sajūta. atzīstu, ka filosofija mani ir pilnībā nokautējusi un vēl atspārdījusi nieres šajā intensīvajā nedēļā, ko pavadīju kopā ar 11 dažāda veida filosofijas uzdevumiem un nedaudz vairāk autoriem. tomēr pretēji gaidītajam riebumam, man jāatzīst, ka esmu nedaudz iemīlējusies filosofijā. protams, tikai tāpēc, ka tas ir īslaicīgs romāniņš, tomēr es atcerēšos to ar kņudoņu pakrūtē (līdz nākamajai sesijai, kad visus filosofijas mīlas taurenīšus nogalinās draudīgi tuvo termiņu skābes mākoņi)

leļļu teātris ir foršs. ^_^ šodien biju ar diviem mazajiem brālēniem, jo visi trīs saņēmām biļetes kā dāvanu ziemassvētkos. pēc izrādes:
es: piezvanīsim elitai, pateiksim paldies
emīls: kāpēc elitai?
es: nu viņa jau mums tās biļetes uzdāvināja
emīls (pilnīgi apstulbis): nevis rūķi?
es (absolūtā šokā): ē nu... elita uzrakstīja rūķiem vēstuli!

geez, es ceru, ka nesabojāju viena piecgadnieka ticību, tā jau ar to šai pasaulē grūti.

un vēl šodien piebeidzu platonu. lai piebeigtu arī dekartu, jāatkorķē viens baltvīns!

saskaņā ar Neimanes jaunkundzes izteikumiem tagad (tas ir - pēc viena aliņa) būtu vislabākais laiks filozofisku pārspriedumu rakstīšanai. tomēr man šķiet, ka šāds stāvoklis vēlreiz varētu pienākt visai drīz, tāpēc pašreizējo izmainīšu ar karstvīnu un veltīšu edītes piafas attēlojumam filmā.