([info]mirdzums) rakstīja,
@ 2013-09-05 11:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par pusaudzību
Man teica:"Tu vispār atceries, cik ar tevi bija grūti. Cik nenormāla tu biji!"
Un, jā, man nupat atgriezās atmiņa.
Es nebiju nenormāla, ne mazākajā mērā.
Apstākļi mani iedzina depresijā un viss. Viņi teic, ka ar mani bija problēmas. Ak, kungs, kādas problēmas, es līdz 15 gadu vecumam pat nebiju paprovējusi cigareti un nebiju pagaršojusi alkoholu, neiesaistījos pirmslaulības sakaros, nezināju, ka ir jēdziens "fistings", un pirms vakariņām mazgāju rokas.
Es te tagad rakstīšu lai māmiņas un tētiņi cibā, atcerās, kā ir būt bērnam, un nav pārāk psihi.

Tātad, kas tajā pubertātē notiek, kas padara pusaudžus tik ļaunus? Līdzcilvēki notiek.
Ģimene sāk izturēties citādāk, bērns vairs nav tas mazais jaukais, kura katrs vārds ir piemīlīgs. Ģimene sāk spēlēties ar kaimiņbērniem. Tas ir tāds mājdzīvnieku variants. "Mums gribējās bērniņu, jā, tādu maziniņu. Šitas milzis ar kompleksiem un pumpām nav tas, ko mēs pasūtijām"
Tad notiek klasesbiedri. Tev vēl nav pūkaina lūpa? Vai varbūt neattīstās krūtis? Varbūt ir attīstījušās agrāk kā citiem? Pasarg dies, ja tev vēl nav menstruāciju, kuras sinhronizējušās ar pārējām meitenēm klasē (jā, par puiku pubertāti zinu mazāk) Apsmiešana.
Manā gadījumā notika arī draudzenes. Viņas bija svaigi konvertējušās par neformāļiem un ar mani vairs nederaudzējās.

Ikrīta higiēnas procedūras kļuva ilgākas. Kāpēc bērns tik ilgi ir vannas istabā (10 min)? Nu, protams! Kas gan cits? Lieto narkotikas!! Pizģets, nu, kā tas gar ienākt prātā.
Man neskaidru iemeslu dēļ mīļais brālēns pārstāj ar mani runāt trīs gadus.
Mamma ik pa laikam rītos modina ar tekstu "tu zini, ka tu esi nulle un vienmēr būsi nulle!?"
Tētis vienkārši dzer.

Un kas ir tas trakais un nenormālais, ko es darīju? Saglābu savu sociālo dzīvi atgūstot draugus. Konvertējos par neformāli.

Viņi teica, ka es pieaugšu un viņus sapratīšu. Jā, es laikam sāku saprast. Pieaugušajiem ir līdz nejēdzībai slikta empātija. Un nepārdomāta vēlme darīt visu tā, lai viņiem ir vienkāršāk.

Pēdējā laikā tiešām daudz domāju, par vecāku rīcību.
Man vienkārši gribas būt labākai.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]eureka
2013-09-06 10:08 (saite)
Mirdzum, pār manu galvu arī regulāri lija pārmetumu lietus. es ļoti bieži biju neizdevies dēls ar grūtu galvu, neapķērīgs, pie tam vēl rokām, kas izaugušas no vienas vietas. mana pedagoģiskā audzināšana bija ļoti strikta: vai nu tu iemācīsies strādāt ar galvu, vai arī būsi grāvracis. v.v.sakot man nebija alternatīvas

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mirdzums
2013-09-06 12:55 (saite)
Nju, tavu galvu par grūtu var saukt vien tādā nozīmē, ka tā ir grūta ar zinībām un gatava jau dzemdēt kādu ideju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mirdzums
2013-09-06 13:05 (saite)
Jā, bet šitas viss ir ne par smago bērnību. Mana tak īpaši smaga nebij, man šķiet tāds standarts.
Te manas pārdomas par pusaudžiem, kurus vecāki parasti uzskata par.. Es pat nezinu par ko.
Daudzi jau arī ir patraki, bet lielai daļai vecāku patīk šo laiku padarīt vēl trakāku.

Nu, bet tiešām. Kāpēc teikt, ka tev rokas mīkstās vietās aug, vai ka es esmu "nulle"? Viņiem laikam ir baigā vilšanās, ka tas posms starp piemīlīgo bērnību un laiku, kad atvase sāk atmaksāt ar strādāšanu vai mazbērnu ražošanu, nav tāds, kā iztēlojās. Bet patiešām, ko no pusaudža var gaidīt? Neko nevajag gaidīt.

Bet varbūt pusaudzim vajag tādu pretpolu, lai vispār kaut kas grieztos?
Tev šķiet, ka tu būtu tik sakarīgs, ja tevi nebūtu dzenājuši?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eureka
2013-09-06 15:39 (saite)

Man liekas, ka izskaidrojums meklējams tipiskajā paaudžu konfliktā. vecāki gandrīz vienmēr grib, lai viņu bērni būtu ideāli viņu neizdevušās pagātnes pretpoli. viņu dzīves vai arī plāna punkti gandrīz vienmēr ārēju force majeure vai pašu muļķības dēļ ir piedzīvojuši krahu. bērns ir izeja no personīgās attīstības strupceļa, no attiecību strupceļa ar mīļoto, iespēja kā samierināt pagātnes iecerēto Es-menedžeris ar reālo šodienas Es-kasieris. Izdevies dēls, vai izdevusies meita, tas jebkurā gadījumā ir kā izperēta zelta ola, un tomēr arī kkas no viduslaiku pasaules domāšanas (galu galā, kāpēc agrāk dzima (Āfrikā un D-Amerikā joprojām tas pats darās) tie padsmit bērni ģimenēs? protams, tāpēc ka nāve plūca savu tiesu, bet g.kārt, lai būtu izpalīdzīga roka saismniecībā un kāds izsities augstos amatos, sūtītu Lieldienu paciņas). Pats koncepts 'izdevies' bērns ir dziļu nelabumu raisošs. jo kāpēc bērnam būt ģiemenes mesijai, kāpēc piestādīt viņam kaut kādu mistisku parādu nastu?! tiešām, nevajag no viņa neko gaidīt.

Problēma jau ir arī tajā, ka pusaudžiem uzkrīt acīs pašu vecāku neaudzinātība. Viņiem tā pašrefleksija par savas rīcības motīviemn visbiežāk aprobežojas ar slīkšanu alus glāzē vai arī "ko tu vecu runci māci čurāt". pusaudžu vecumā kaut ko tādu darīt, tā jau vairs nav prātīga rīcība. tu te nāc ar savu bāgāto bērnības dienu ganos iešanas pieredzi un pieķēzi visus manas dzīves dārziņa ideālus. visbiežāk vecāki vnk nesaprot, ka pusaudzis nāk komplektā ar savām prāta atziņām un viņā ir izveidojusies kaut kāda primitīva morālās atbildības/taisnīguma izjūta.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?