Jā, bet šitas viss ir ne par smago bērnību. Mana tak īpaši smaga nebij, man šķiet tāds standarts.
Te manas pārdomas par pusaudžiem, kurus vecāki parasti uzskata par.. Es pat nezinu par ko.
Daudzi jau arī ir patraki, bet lielai daļai vecāku patīk šo laiku padarīt vēl trakāku.

Nu, bet tiešām. Kāpēc teikt, ka tev rokas mīkstās vietās aug, vai ka es esmu "nulle"? Viņiem laikam ir baigā vilšanās, ka tas posms starp piemīlīgo bērnību un laiku, kad atvase sāk atmaksāt ar strādāšanu vai mazbērnu ražošanu, nav tāds, kā iztēlojās. Bet patiešām, ko no pusaudža var gaidīt? Neko nevajag gaidīt.

Bet varbūt pusaudzim vajag tādu pretpolu, lai vispār kaut kas grieztos?
Tev šķiet, ka tu būtu tik sakarīgs, ja tevi nebūtu dzenājuši?