Vēl viens gads ir pazaudēts entropijai, bet mēs joprojām esam dzīvi, ar ko arī apsveicu. Gada beigas sagaidījām diezgan cītīgi (1900 31.12.2017.-0900 01.01.2018.) un ar visu no tā izrietošo (pašu sarūpēts salūts, jaungada pierīšanās un piedzeršanās un good old human interaction, uz ko es, acīmredzot, vēl esmu kaut kādā mērā esmu spējīgs), savukārt jau pēc 2.5 nogulētām stundām mani, esot pilnā sagaidāmajā pēcsvētku kondīcijā, pamodināja zvans par tehniskām konsultācijām un lietām, kas nedarbojas, kas ir ļoti uzskatāms veids, kā atzīmēt atgriešanos ikdienā un pasvītrot vienmēr nepadarīto darbu nepārtrauktību no viena gada nākamajā.