Kā citu piemēru var minēt Zena paradoksu, ka Ahilejs nevar apdzīt bruņurupuci. Loģiski, bet nereāli.

Šo paradoksu matemātiski atrisināja ar bezgalīgo virkņu summām. Jo fizika arī nav nekas vairāk par visa aprakstīšanu ar formulām. Tā bija tāda mini paradigmas maiņa, jo līdz tam formāli tas skaitījās neatrisināts.

Paradigmas maiņa ir tajā, ka mēs sākam uz visu skatīties pavisam citādāk.

Es personīgi redzu jaunu fizikas paradigmu Duration filozofijā. https://en.wikipedia.org/wiki/Duration_(philosophy) Tas ir tikai cits veids, kā skatīties uz laiku, bez iebildumiem pret to, ka esošās formulas kaut ko precīzi apraksta. Problēma ir tikai tajā, ka dažreiz tās apraksta lietas no nepareizā skatu punkta. Ja nepareizi skatāmies uz Ahileja un bruņurupuča sacīkstēm, tad mums šķiet, ka Ahilejs nekad neuzvarēs. Mēs zinām, ka tā nav, jo tā dabā nav novērots. Un arī fakts par cilvēka brīvās gribas trūkumu nekad nav novērots dabā. Tas ir tikai secinājums, kas iegūts no skatīšanās uz lietām no nepareizā skatu punkta.