Jēzīt, kā miegs nāk. Vajag jau savā auna ietiepībā līdz 23.30 skatīties OC, zinot, ka jau tā ir drusku sakāpis garīgais. Apraudāju Setu un Sameru, kārtējais breikaps(bet Dzī mani mierināja, ka "beigās viss būšot labi", esmu 3.sezonā, bet vēl priekšā 4.ā). Ja pašai dzīve salda, tad vajag mazliet rūgtvielu :).
Bet nu jā, esmu miegaina, tikko no braukšanas, kurā nācās atpakaļgaitā piebraukt pie stabiņa. Es jau savā cirslībā izlēmu, ka uzdevums ir piebraukt precīzi un taisni, lai stabiņš būtu perpendikulāri mašīnai un precīzi tai pa vidu(aizmugurē). Cīnos tā un šitā ar savu aizmigušo prātu un savām neprasmēm (ar piepūli) atšķirt kreiso no labās, bet izrādās tik vien kā piebraukt, lai tik būtu pa vidu, nav vajadzīgs lai stūre ir taisni rezultātā. Acis jau vienbrīd gandrīz miklas bija, bet saņēmos. Nu grūti man visu vienlaicīgi domāt, cik gāzi, cik tālu sajūgs, kad jāpietur un cik daudz uz kuru pusi jāgriež stūre. Ehh..
Nu jā un vēl es kreņķējos par to, ka man neiznāk trenēties tik daudz, cik vajag. Gribas patrenēties kautkā savā nodabā visu izdomāt un izprast līdz galam, šitā kaut kā kad blakus kāds runā, grūtāk.Neviens jau cits tur nav vainīgs, protams :).

Lai šī diena man un jums visiem kā balzāms dvēselei :)!