again...
nu tad vēlvienā piegājienā par Aerosmith , keke :D

1) šorīt braucu vilcienā un palūrēju blakussēdētāja 5minūtē, kur kāds izcils mūsdienu žurnālists braši apgalvoja, ka nenospēlēts koncertā palicis Crazy... nu redz, es biju acīmredzot daudz tuvāk (pateicoties mīļajai loluuu), fanu zonā un man savukārt to izdevās sadzirdēt un kā jau tas bija plānots, izspiegt dvēseli pie visiem jeijeijejejejeiiiiiiiiiiiiiiii , un visiem vārdiem, kurus es zināju. Žēl, ka žurnālista dzirdētajā koncertā tā nebija :D!
2) mana presīte pēc koncerta ir kļuvusi jūtama un drusku stingrāka - nav joka lieta 2 stundas gandrīz nemitīgi turēt rokas gaisā un staipīties. Bet tanī brīdī nejutu nekādu piekusumu. Man pat mugura īsti no stāvēšanas nesāpēja. Nu liela loma bija Mīļajam, kurš man stāvēja aiz muguras un turēja drusku :).
3) pati nemaz nezināju, ka varu tā priecāties par vienu konci :D.
4) kaut kā tā koncerta atmosfēra diezgan seksīgu, pozitīvu sajūtu radīja ;)
5) sapratu tikko, kapēc man ir īpašas izjūtas laikam pret šo mūziku. Jo tās ir atmiņas par savā ziņā pirmo mūziku, kurai apzināti dota priekroka. Protams, sava ietekme ir arī cilvēkiem, draudzenes māsai un viņas draugiem..un tā jau tā mūzikas gaume attīstās. bet nu man nāk uzreiz prātā sporta nometnes, skolas disenes utt. :D un kā tu lai neesi, cilvēk, laimīgs atceroties jaunības dienas, kad biji tik izmisis vai nesaprasts, kas nu dzīvē būs, bet tagad stāvi un priecājies par šo pašu mūziku kopā ar savu Lovi :D?!