Gaidu to brīdi, kad pāriešu no izdzīvošanas uz varbūt jelkādu mazu dzīvošanu. Katru dienu ir izdzīvošanas maratons. Un ja rodas kāds šķērslis, tad nav luksusa par to melanhoizēt un pat ne pabesīties, uzreiz ir jāmetas kājās nakts vidū un jādara visādas izšķirošas izvēles un rīcības. Dažreiz, kad man ir kada stundiņa laika - stresaina un iztekoša, es sēžu un vienkārši čokurojos sevī iekšā, kā kaut kāds anxiety ridden raustīgs pikselis uzreiz jūtoties traģiski vainīga, ka nav spēka izlemt kurā no tūkstoš darāmā virzieniem triekties.

Suddnely nobody cares about you and you don't care about you, jo tu esi mēmais esības kalps un kapacitators, un tava dzīvības enerģija ir sacred means to an end - only.

Jā, varbūt mammas kļūst dusmīgas, psihas, un izmisušas, jo it is such a colossal sacrifice, tu put oneself aside, or rather to become a servant instead of a free agent. Exhaustion fosters anger. Then again.. colossal laikam tikai tad, ja ir neveselīgi liels ego. Mans sacrifice drīzāk ir gan smeldzīgi kluss, gan savā ziņā colossal reizē. Jo man noteikti ir daudz neveselīga depresīva ego atblāzmas no maniem 20s, kā arī mūžīga ilgošanās pakļauties kalpošanai.

Es zinu, ka kaut kad pēc kādiem 15-20 gadiem es varēšu mazliet uzelpot un atkal darīt lietas dzīvē, so tas mani mierina, and I hope I cna make it thus far. Tajā pašā laikā, es zinu jau tagad, ka darīt lietas dzīvē ir bezjēdzīgi, ja tas nav ar nolūku būt esības kapacitatoram one way or another.

Bottom line - babies are not cute novelty fruit of looove, they are whole brand new incarnation of God you are responsible for 24/7 and more. So as soon as you bring one into being, you are an old, expired human being, that is not as important anymore, only as much as a means to keep the better version human being alive and healthy and happy. It will take a while to comprehend this, but the sooner you do, the 'easier' the acceptance.

Man šķiet tāpēc man arī gandrīz vispār vairs neiteresē nekas romantisks. Es vienkārši vairs nejūtos, kā tā flirtīgā oblivious meitene no iepriekšējās esības segmenta. Es tagad esmu nopietns diliģentais esības darbinieks un kalps, un man šķiet absurdi pat domāt par kaut kādu romantiku vai flirtu. Es pabeidzu savu maiņu un man ir godprātīgi jāatpūšas, lai būtu spēka rīt jaunam cēlienam. Man nav spēka romantikai un izklaidēm. Galvenais tikai lai R to nekad neuzzina, jo viņš ir mans maiņas back-up, so es nevaru zaudēt viņa pakalpojumus.