"Paskaties, kas notiek Latvijā" - es paskatos, kas notiek arī ārpus Latvijas un redzu, ka slimības uzliesmojumi, kas noslogo slimnīcās, ir arī valstīs ar augstu vakcinācijas aptveri. Jā, pensionāriem paļauties uz dabisko imunitāti ir riskanti, bet ko darīt - tā ir viņu suverēna izvēle, viņu riska menedžments, pat ja arī kļūdains, kas ir jāciena.

Kādas "iespējas nevakcinēties" šobrīd ir sētniekam, kurš strādā pašvaldības darbā par minimālo algu, kas arī sastāda viņa iztikas līdzekļu galveno daļu? To nevar saukt par izvēli.

"neņem vērā to, kā viņu pašu izvēles apdraud viņu veselību un dzīvību" - 1) šādu izvēli pieņem arī motociklists, kurš ātrumā traucas pa šoseju, nu un? Tā ir viņa izvēle, viņa autonomija. Ļoti daudzi objektīvi ļauni 20. gs. totalitāro murgu piemēri tika īstenoti, apgalvojot, ka "valsts/politiķi/partija zina labāk nekā cilvēki paši". Ir tikai likumsakarīgi, ka brīdī, kad runa ir par ķermeņa integritāti vs uzspiestu medicīnisku manipulāciju, ļoti daudzi padomās divreiz un uzdos jautājumus par līdzšinējo cilvēktiesību kursu pēckara pasaulē. Autonomija/heteronomija, vai ne?
Bet tā ir "tikai" morālā šķautne. Tīri faktoloģiski apgalvojums "viņu pašu izvēles apdraud viņu veselību un dzīvību" ir statistiski aplams attiecībā uz vecuma grupu no 0-50 gadiem absolūtajā vairumā gadījumu. Proti, nevakcinējoties šīs grupas pārstāvji nepieņem izvēli, kas apdraud viņu veselību un dzīvību. Bet kā saka mRNS tehnoloģiju tēvs,

"But my argument is that if an individual is at high risk of grave sickness or even death from COVID-19, for instance let’s imagine a hypothetical 70-year-old man, it’s still that person’s right to accept or reject the vaccine, and whether or not he takes it is his personal choice. If he decided not to accept vaccine and then became infected, then that was his choice, and he accepted that risk." (https://europeanconservative.com/articles/interview/the-risks-of-mass-vaccination-an-interview-with-dr-robert-malone/)

Es vispār šeit neiepītu cilvēka paša brīvību rīkoties ar savu ķermeni -- tā tik tiešām ir katra paša izvēle.

Problēma ir tajā, kā tas, ko tu dari ar savu ķermeni, ietekmē citus.

Patlaban ir pamats domāt, ka nevakcinējoties tu saskarsmē ar citiem apdraudi viņus vairāk, nekā tad, ja vakcinējies.

Es redzēju, ka tu to apšaubi. Tās ir tavas tiesības. Bet patlaban, izskatās, ka tava apšaubīšana nav pietiekami pamatota, lai tā domātu arī tie, kuriem ir jāpieņem kādi lēmumi, lai censtos ierobežot covid.

Es, piemēram, apšaubu, ka braukt ar 90km/h pa pilsētu apdraud citus vairāk, nekā, ja es braucu ar 50km/h. Bet CSDD ir noteikumi, ka man jābrauc ar 50km/h. Tāpat šos ierobežojumus ir izdomājuši viņi kaut kad pagātnē, un tāpat šiem ierobežojumiem ir kaut kāds sākotnējs pamatojums bijis, kad viņus ieviesa.

Ko man darīt? Pakļauties spiedienam, vai braukt ar 90, kā es uzskatu ir pareizāk un man labāk? Kaut kā neesmu manījis, ka cilvēki ikdienā šai gadījumā izvēlētos nepakļauties. Vai ka kāds baigi atbalstītu tos, kuri šos noteikumus pārkāpj.

Man tiešām sameklēt nu jau n pētījumus un rakstus, kuri pamatotu, manuprāt, truismu, ka vakcinētie un nevakcinētie CITUS CILVĒKUS apdraud gandrīz vienlīdz lielā mērā? Man šķita, ka šim valdību melīgi izplatītajam punktam esam jau tikuši pāri un esam nonākuši pie crux of the matter, proti, vienīgā atlikušā argumenta, ko var izmantot, lai pamatotu drakoniskus pasākumus - “lai mazinātu slimnīcu noslodzi”. Manuprāt, šis ir vienīgais būtiskais jautājums, kas jāvērtē caur morāles prizmu - nevis utilitāri kalkulatoriski.
Vai mēs varam vismaz vienoties, ka vakcīna pasargā tikai pašu sapotēto no smagākas saslimšanas, turklāt tikai uz dažiem mēnešiem? (te vēl vajadzētu papildus atrunu, jo, kā pierāda Skandināvijas, Vācijas un Francijas piemēri, var uztaisīt risku/ieguvumu analīzi, kas ļauj secināt, ka vecumā no 0-30 vakcīna statistiski var izrādīties bīstamāka par dabisko imunitāti).

Nu, redzi, un te mēs nonākam pie tā, kāds ir tas konsenss par pētījumiem.

Ja reiz n pētījumi saka vienu, un tie ir pretrunā ar m citiem pētījumiem -- tad mums jāsecina kas?

Ka vai nu vieni vai otri neņem kaut ko vērā un kļūdās --- ļoti iespējams dēļ nepietiekamas informācijas. Iespējams, kļūdās abi. Iespējams ar laiku nāks pētījumi X, kas pierādīs kaut ko pavisam vēl citu, kas būs pretrunā gan ar m, gan ar n.

Bet kādam tas ir jāizvērtē un ierobežotā laikā jāpieņem lēmumi *tagad*, ko darīt ierobežotas informācijas ietvaros.

Acīmredzot tavi n pētījumi šobrīd nav kopsummā ar pietiekamu svaru, lai cilvēki, kam tas ir ikdienas darbs -- šos pētījumus analizēt un balstoties uz tiem, kā arī pārējiem faktoriem, veidot rekomendācijas un politiku -- tos varētu izmantot.

Un agri vai vēlu, nebūdami epidemiologi (nedz arī, iespējams, virusologi vai pat, iespējams, ne biologi) mēs nonākam pie savas kompetences robežas. Un tad ir jautājums, kam es uzticos vairāk -- vai tam, ko es izlasu meklējot internetā pēc tā, pie kāda secinājuma es gribu nonākt -- vai es vairāk uzticos tam, ko mēģina pateikt cilvēki, kuriem tas ir tiešais darbs.

Es apzinos savas kompetences robežas. Tas neizslēdz, ka radīsies problēmas, bet ne jau es būšu labāk ekipēts ar tām tikt galā kā epidemiologi, virusologi, WHO, u.tml.

Ja es redzu, ka "cilvēki, kam tas ir tiešais darbs" (piemēram, Kuldorfs, Batačarja, Malone) saka kaut ko saprātīgu, tad man nekāda pamata viņiem neuzticēties. Ja es redzu, ka Uga Dumpis, Perevošķikovs un "Trojanskis" (kam vispār ir cita izglītība un ekspertīze) saka kaut ko klaji murgainu, nesaprātīgu, tad man nav pamata viņiem uzticēties. Neviens nav atcēlis indivīda paša novērojumus, veselā saprāta spriedumus un sirdsapziņas balsi.

Par "labāk ekipētajiem" runājot - ļaundabis Melbiksis cibā šodien vairākas reizes atkārto, ka "saskaņā ar jaunāko PVO vērtējumu, no obligātās vakcinācijas nevarēs izvairīties". Veselais saprāts un intuitīvi spriedumi saka, ka šie cilvēki ir sasituši galvu. Un pat mazajam cilvēkam uz ielas PVO kritikā būs taisnība, jo mazais cilvēks atceras visu grandiozo PVO izgāšanos iepriekš, Ķīnas dziļās kabatas un galējo nekompetenci, kas ir raksturīga visām birokrātiski iekrāsotām pārnacionālajām organizācijām.

Nav atcēlis, bet reti kurš indivīds piešķir saviem novērojumiem un veselajam saprātam pietiekami mazu svaru.

Interesanti arī, ka sirdsapziņas balss ir diezgan atkarīga no pārējā, vai ne? Tev šķiet, ka sirdsapziņas balss, ja pareizi saprotu, liedz tev vakcinēties. Tai pat laikā, ja tavs veselais saprāts tev teiktu, ka vakcinējoties tu vari samzināt risku citiem, tad tavai sirdsapziņai vajadzētu tieši tevi mudināt to darīt, pat, ja tev pašam šķistu, ka tev personiski to nevajag, ne?

Starp citu, neesmu pētījis tevis nosauktos kungus, bet vismaz Kuldorfa wikipēdijas lapā rakstīts, ka viņš atbalsta vakcinēšanos.

Ja ir runa par manu konkrēto gadījumu, tad sākotnējos veselā saprāta spriedumus (nav vajadzības vakcinēties, jo neesmu riska grupa + neapdraudu citus/sevi + šādi nesamazinu risku citiem) ir papildinājis sirdsapziņas apsvērums, pie kura ir vainīga valstu politika - proti, sirdsapziņa liedz vakcinēties, lai nenormalizētu kaut ko tik amorālu kā obligātā vakcinācija. Sirdsapziņas balss nav "anything goes", bet gan seko un klausa katra cilvēka dabā ierakstītajam morāles likumam.

Minētie kungi ir epidemioloģiski disidenti, bet, piemēram, Hārvārda/Stenfordas Kuldorfs/Batačarja piedāvāja un parakstīja šo samērā mēreno deklarāciju: https://gbdeclaration.org/ kur, protams, nav ne runas par obligāto vakcināciju. Tu neticēsi, bet cilvēks var būt par vakcinēšanos, un vienlaikus neatbalstīt obligāto vakcināciju. mRNS tehnoloģijas zinātājs Malone par vakcīnpolitiku gan ir nedaudz kritiskāks: https://europeanconservative.com/articles/interview/the-risks-of-mass-vaccination-an-interview-with-dr-robert-malone/