Nu, redzi, un te mēs nonākam pie tā, kāds ir tas konsenss par pētījumiem.

Ja reiz n pētījumi saka vienu, un tie ir pretrunā ar m citiem pētījumiem -- tad mums jāsecina kas?

Ka vai nu vieni vai otri neņem kaut ko vērā un kļūdās --- ļoti iespējams dēļ nepietiekamas informācijas. Iespējams, kļūdās abi. Iespējams ar laiku nāks pētījumi X, kas pierādīs kaut ko pavisam vēl citu, kas būs pretrunā gan ar m, gan ar n.

Bet kādam tas ir jāizvērtē un ierobežotā laikā jāpieņem lēmumi *tagad*, ko darīt ierobežotas informācijas ietvaros.

Acīmredzot tavi n pētījumi šobrīd nav kopsummā ar pietiekamu svaru, lai cilvēki, kam tas ir ikdienas darbs -- šos pētījumus analizēt un balstoties uz tiem, kā arī pārējiem faktoriem, veidot rekomendācijas un politiku -- tos varētu izmantot.

Un agri vai vēlu, nebūdami epidemiologi (nedz arī, iespējams, virusologi vai pat, iespējams, ne biologi) mēs nonākam pie savas kompetences robežas. Un tad ir jautājums, kam es uzticos vairāk -- vai tam, ko es izlasu meklējot internetā pēc tā, pie kāda secinājuma es gribu nonākt -- vai es vairāk uzticos tam, ko mēģina pateikt cilvēki, kuriem tas ir tiešais darbs.

Es apzinos savas kompetences robežas. Tas neizslēdz, ka radīsies problēmas, bet ne jau es būšu labāk ekipēts ar tām tikt galā kā epidemiologi, virusologi, WHO, u.tml.