!!!

"Strādā priekš citiem" tev nozīmē:
1) Cilvēki, kas saņem naudu no citiem cilvēkiem par to, ka izdara lietas, ko citiem vajag? (Kā alternatīva ir vai nu cilvēki, kas saņem naudu nedarot lietas, kas citiem ir vajadzīgas, piemēram, akciju treideri, vai cilvēki, kas nesaņem naudu vispār, t.i., pārtiek no tā, ko paši izaudzē vai nomedī).
2) Cilvēki, kam nepatīk darīt tās lietas, par ko viņiem dod naudu, bet viņi to tomēr dara.
3) Cilvēki, kas saņem naudu no starpnieka, nevis no gala lietotāja, t.i. tu uztaisi lietu un boss par to tev iedod naudu, tad boss to lietu iedod citiem cilvēkiem, kam tā lieta ir vajadzīga, un tie iedod naudu bosam.

Cilveeki kas dara lietas, kas nebija vinju ideja.

Piemēram, maiznieki?

Jaa.

Ok, skaidrs, makes sense.

Es esmu ar to saskāries arī no tādas puses, ka cilvēki īsti negrib vai nemāk īstenot manas idejas, kko safukā, un tad man jādara pašam, ja gribas rezultātu tieši tā kā man vajag.

Bet vai tad iespējams patiesi strādāt priekš citiem, ja neesi patiess pret sevi? Kā var ko citiem iedot ko labu, ja pret sevi vienaldzība un nolaidība? Un tas jau nemaz ilgstoši nevar turpināties, jo sākas t.s. izdegšana.

Es piekrītu, ka varbūt tas ir veids, kā sevi apliecināt, justies vērtīgam, taču tāda veida strādāšana citiem nešķiet harmoniska.

Manuprāt, patiesa strādāšana citiem nenozīmē sevis noliegšanu, bet paplašināšanu. Un varbūt tā ir cilvēka vēlme būt vajadzīgam vai saistītam ar pasauli, jo tā jau grūti tikai savā burbulī dzīvot, pat ja izolācijā man bieži šķitis pat ērtāk.

Jo var taču tā būt, ka cilvēkam ir drosme savu dzīvi radīt/dzīvot, taču viņam ir arī spēcīga vēlme palīdzēt. Līdzīgi kā māksliniekiem vai sportistiem, ka tā nodarbe ir kā elpot. Un arī tā sajūta, ka ar to foršo gribas dalīties, nevis tikai sev paturēt. Tā vismaz es to saprotu.

Nu jā, tev ir taisnība, daudzi darbi ir forši, pat ja tas nav paša bizness vai kas ekskluzīvs. Man vienkārši ir šodien slikts garstāvoklis un pašai tā šķiet par savu darbu so I write mean entry yes.

Esmu galdnieks. Strādāju citiem, bet bieži radu citiem, smeļoties no savas pieredzes un taisot pats savas idejas jauniem risinājumiem. Kopējā ideja nav mana, bet es modificēju darba procesu un iznākumu ar savu know how un iztēli, Ko tad?

Visi cilvāki esmu es, es to tikai par savu darbu saku un man bija slikts garstāvoklis.

ja es slauku ietvi, tā ir mana garīgā prakse, nevis kalpošana.