15 April 2021 @ 09:07 am
Infinity war.  
I know I know.. greatest conspiracy that there is no conspiracies..

Bet dažas dienas, man šķiet tik sirreāli, ka nu jau visi ir pieņēmuši pandēmiju, kā way of life. Un nevis aktīvi un apzinīgi pieņēmuši, bet tipiskā cilvēku manierē, kur tie mazliet pukst un pūšas, bet aizrit dažs laiks, un tagad šis jaunais, shiny būris ir pārvērties par fenomenu, kuru ja kāds caurkritējs izaicina, viņi vienkārši apātiski vai pikti atbild 'It is known / This is how we live now.' un uzbrūk caurkritējam kā balti, svēti asinsķermenīši.

Protams, ir jauki domāt par visiem veidiem, kā cilvēki saglabā dvēselīti, ar mazajiem darbiņiem un brīnumiem. Ziņu onkulis televizorā mazliet histēriski sajūsminās, par pusi, kurš pirms pandēmijas bija mūziķis, bet tagad piegadā Bezosa paciņas un saņēmējiem nospēlē savu dziesmiņu, lai redzētu viņu smaidus, kas viņam pietrūkstot no koncertu laikiem.

Vai cilvēkus var nicināt par viņu aušību un snaudulību, ja viņi ir tik maigi un bērnišķīgi priecīgi par vistrauslāko puķīti, kas uzplaukst caur cietuma klonu? Kas tu esi par raupju nezvēru, lai satriektu viņu dvēseles pumpurus ar patiesības skaudro piestu?

Apzinoties, cik neviennozīmīga un traģiski cilvēcīga ir šī kārtējā pasaules epizode, grūti ieodmāties, no kuras debespuses nāks Lāčuplēsis no kuras atskries Aragorns. Tādam cilvēkam kā man šis ir tikai kārtējs, depresīvi didaktisks posms, kur saskatīt smalkās aizmirstības mehānikas.. citos un sevī. Kā tās izspēlējas absolūti visās sabiedrības jomās. Nav vairs tik ārkārtēji domāt, ka sabiedrība palaista pašplūsmā, bet tik pat labi, gan jau ka spējāk - pakļauta dažādām valdību ideoloģijām, atkal un atkal atjēdzas un zūd pazīstamos un pavisam jaunos elles līmeņos. Jā, puķītes tur turpinās rēni plaukt, un ziņu onkulis priecāties, bet būtu labi kādreiz pamosties pasaulē kas nav arvien skaudra un skaudrāka.

No vienas puses visus iepriekšējos manas jaunās dzīves gadus, es pie sevis paslepšus draudīgi domāju, cik neiespējama ir šī utopija, kas manai pasaules daļai ir pieejama. Neierobežota komunikācija, materiaālisms, pārvietošanās spējas, ambīciju piepildīšana,.. runas brīvība. Kamēr citi pasaules cilvēki mokās badā un pagrimumā, es savā Brimingham bedroom, ar biļeti uz Latvijas ārēm, biļeti uz Vjetnamas ārēm, kundziņa mielastu, leisurely hobijizglītību, uzticamo bankas kontu, resīti tur, kafūzi šitur, Deliveroo monthly un ķinīti weekly, varu bezrūpīgi pļumpēt vīnu, purpināt reibinošas patiesības un nepatiesības, un raudāt sava nodabā ar Antonu par to, cik dzīve ir grūta un debīla. Tāda utopija, kā bagātīgs uzklāts galds, uz kura ir nedabiski, šķebinoši daudz izvēles, un tas viss ir nozagts, es stūrī vaidu un drebu, un kuru katru brīdi pie durvīm taču ir jāklauvē bendei.

*

Vakar man prātam iztraucās cauri iepriekš nemanīta, bet šķietami svarīga doma-jautājums. Pasaulei ir daudzkārt nācies iekrist pazemē. Un es domāju, kas ir bijuši tie notikumi, impulsi vai cilvēki, kas to atkal un arvien izvelk laukā? Drīzāk jau un noteikti jau, ka cilvēki nevis notikumi. Un kas viņiem ir kopīgs? Kādas ir viņu iezīmes? Tas noteikti nav vairākums. Un pavērsiens parasti notiek diezgan spontāni, teju pavirši, kā serendipity. Tur notiekti ir sava veida momentum, un iespējams build-up cilvēku individuālās psihēs, bet then again, varbūt build-up ir iekš collective unconscious. So ja tu par to domā, tad arī es par to sākšu domāt un trešais un tā talāk un tā joprojām. Bet kas-kurš rīkosies?
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on April 15th, 2021 - 12:51 pm
Kādā ziņā palīdz? Saprast ka ir ok vai ka jā, nav ok?

Es pat īsti nezinu kā to paragrāfu domāju.. laikam tā, ka ka daudziem cilvēkiem šādās valstīs ir ļoti maz, bet viņi ir daudzmaz priecīgi un bezrūpīgi, kamēr rietumniekiem ir ļoti/nedabiski daudz, bet viņi tikuntā raud un ņurd. Ka rietumu utopija varbūt ir tā nedabiskā un priekš imminent collapse paredzētā?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
J. S. Badger[info]217 on April 15th, 2021 - 01:01 pm
ā, es pārpratu tad, jo izklausījās (vai es projicēju), ka saki, ka ir grūti izbaudīt, to, ka iet labi, zinot ka citur ir sūdīgāk, tjipa guilty feelings par to, ka iet labi, vai par to ka visiem nevar palīdzēt, to kā ar roku noņēma

bet nu jā, es nezinu, vai tādu rietumniecisku raudāšanu un ņurdēšanu noņemtu, man tāda nepiemīt, tāpēc, nezinu, vai palīdzētu tāda tipa domāšanai. vispār varbūt palīdzētu. ja atmiņā pēc tam nāktu cilvēki, kas lielos daudzumos dzīvo un guļ renstelē, varbūt būtu vieglāk priecāties par dzīvi.

"Ka rietumu utopija varbūt ir tā nedabiskā un priekš imminent collapse paredzētā?" par šito gan man gŗūti spriest, tas ir no kkāda tāda gaudu skatupunkta uzrakstīts, ka es patr nespēju empātiski iegriezt savas smadzenes tāda lenķī, lai saprastu. rietumi nav utopija, te ir forši dzīvot, ja te ir problēmas, bet te ir aŗī ļoti skaisti un labi. ta nav utopija, ta vnk ir laba un sakarīga dzīve, kura ir atrisinātas daudzas nabadzības, slimību un bada problemas (protams, ir te cita veida, piemēram, ļoti daudzi cilvēki vnk no labas dzīves aptrakuši, nenovērtē vairak to un gaudo par dzīves jēgu, nez)

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 15th, 2021 - 01:12 pm
You are always have such cool reason!

Bet jā, par izbaudīšanu es točna neteicu. My best guess ir, ka es kaut kur dziļi galva domāju, ka visi rietumi labumi ir pārak daudz un nepelnīti, and don't make that much difference in happiness levels.

Bet es pieļauju, ka tas ir priekš manis individuāli - cilvēka, kas nemāk lietas vienkārši izbaudīt. Tāpēc priekš manis arī visu laiku šķita likumsakarīga kaut kāda sabrukšana, imminent doom.. Bet nu es jau vienmēr šeit esmu gaudusies kā visas lietas is doomy and too good to be true, un ka nekad neizdosies kļūt par cilvēku, it's only a matter of time of it being official. Thus - in no way refection of wider society, so no worry there.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
J. S. Badger[info]217 on April 15th, 2021 - 01:35 pm
visi rietumi labumi ir pārak daudz un nepelnīti

tas "nepelnīti" implicē, ka labumus vai piedzimšanas vietu pasaulē būtu jānopelna. un ka labiem cilvēkiem ietu labi, bet sliktiem slikti. ka labie darbi tiktu atalgoti ar labu, bet sliktie ar sliktu. tjipa, visi, kas būtu sirdsšķīsti, piedzimtu vai dzīvotu pilī un visi, kas ļaunprātīgi, uz ielas smirdētu. (jo citādāk nevarētu teikt, ka labumi ir nepelnīti).

dzīve ir kā loterija, var gadīties piedzimt indijas renstelē, kkādā posh upperclass anglijas mansion ar zirgu staļļiem, vai nabadzīgā lv ģimenē, kur jāvalkā second hand drēbes un jāskaita santīmi... un nelaimīgs cilvēks būs vienādi nelaimīgs gan posh mājā, gan renstelē

īstenībā tieši kā saki -and don't make that much difference in happiness levels. laimīgs var būt jebkur, gan renstelē, gan rietumos. "rietumu sapuvušo utopiju" nevar pie nekā vainot (tada nepastāv), tikai cilvēka iekšējo stāvokli. bet tam varbūt patiešām indija palīdzetu. nu, tjipa, iešokēt savā zemapziņā ļoti vizualā veidā, cik drausmīgi ir gausties par savu skaisto veiksmi un dzīvi
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 15th, 2021 - 05:48 pm
Good attempt, bet es domāju, ka gausties par dzīvi ir the most irrevocable human thing.

Pat ja es aizbrauktu uz Indiju un afektā šausminātos kādu nedēļu, es tik pat relaksēti atbrauktu atpakaļ, un vēl mēc nedēļas, gaustos par to, ka visi ripe avokado izpirkti un ka parki pārāk pilni. Esmu ceļojusi uz nabadzīgām/crowded vietam, un tā ir dinamika kā pēc pulksteņa.

Es nezinu, kam jānotiek, lai cilvēks pārstatu gausties. Varbūt kaut kādam NDE, vai monumentālam DMT trip.

Bet it is not necessarily that bad. Man šķiet, ka gaušanās un neapmierinātība ir cilvēkos ieprogrammēta, lai arvien uzmeklētu progresu un labāku, gudrāku, patiesāku esības modeli. Es nedomāju, ka ideāla esība ir Indijas slamos, ne arī nomācošajā rietumu treknībā. Those are just inputs to synthesize heart understandings.

Tāpēc man arī šķiet, ka pandēmija ir likumsakarīga, un noderīga mācība. I just don't know to what end and how everything fits in.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
J. S. Badger[info]217 on April 16th, 2021 - 04:54 pm
the most irrevocable human thing. nez. man tā šķiet, vai nu domāšanas kļūda, vai arī bioķīmijas nesakārtotība.

es vnk domāju par savu vecmammu, un viņa lielākoties tikai gaužas par dzīvi/veselību, tjipa, ja parādās, kāds niecīgs pozitīvs teiktums, tad tam seko uzreiz BET un atkal gaudu jūra.
man šķiet, ka tur ir gan vecuma sabojāta bioķīmija, kkādi varbūt pazemināti priecīgumu nodrošinoši hormoni, gan arī vnk domāšanas kļūda, kad visa uzmanība tiek pastiprināti pievērsta sliktajam (kas nenoliegšu, viņas dzīvē ir daudz, BET, jā, tai pašā indijā un citur ir redzēti daudz sliktākos apstākļos cilvēki, kas nav tāds gaudu maiss) (un ar šo es neaicinu uz kkādu fake pozitīvismu, nē, bet procentuāli laikam tomēr šķiet, ka gaudām jāsastāda varbūt 5-10% no kopējā dzīves satura, tjipa pažēlojies, pavalsties skumjās, dažreiz vajag lai attīrītos, un savācies un soļo tālāk). kgan, viņa ir vēzis pēc horoskopa. un vēži mēdz būt melanholiski kopumā kā personības. aij, hvz kā tur ir

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 18th, 2021 - 03:10 pm
Well, varbūt vienkārši daļa cilvēku ir glass half full, daži glass half empty, un tur neko nevar un nevajag padarīt. Dabā visam ir vieta. Sometimes I thoroughly enjoy my negativity, kā arī varbūt tava vecmamma :) Nevajag cilvekiem liegt retos prieciņus. Interesanti kā tava vecmāmiņa reaģētu, if people started indulging her un vaimanātu vēl sirdīgāk par viņu par dzīvi, viņa drošivien apmulstu. Jo man piemēram lai arī pašai patīk noradīt uz esības shortcomings, ļoti kaitina, kad to dara citi. :D
(Reply) (Parent) (Link)