No otras puses šis laiks, lēni un sūri māca, ka atlikt plānus dzīvē tiešām ir muļķīgi.

Līdz šim es to darīju, jo domāju, ka tad, kad es nostabilizēšos sevī kā cilvēkā un tad kad esība būs puķaināka, ka tad tik es dzīvošu un darīšu lietas no sarakstiņa. Bet tagad, apzinoties, ka lietas tikai paliek sliktākas, teju gribas sākt atķeksēt savus plāniņus, kamēr nav galīgi par vēlu. Jo labāk tagad nekā pēc mēneša, vai kurš vispār zina kāda staigājošā nāve būs nākamgad.

Ko es dzīvē vēlos izdarīt tagad:

- Beidzot atrast darbu, kas man ļoti patīk - varbūt kaut ko ar rakstīšanu / komunikācijām / psiholoģiju.
- Sadūšoties un parunāt ar R par ģimenes veidošanu.. uzzināt vai viņš gadījumā negrib precēties un visas pārējās labās lietas.
- Ja neizsīkst naudiņas, beidzot iziet jogas skolotājas kursu.
- No sava bloga izveidot Fernando Pessoa stila sāpīgo eksistenciālo domiņu krājumu manuskriptu.

Ko es dzīvē visticamāk izdarīšu:

- Apēdīšu vēl četrus gigantiskus marshmallows.