Nošu burtnīca

Brīdī, kad likās, ka saule mūs visus izglābs un korona ir so passé, mūsmājās visi esam norāvuši covid-19. Isn't it ironic?

Beidzas kārtējā situācija.

Secinājām, ka mūsmājās visbiežāk citētā filma ir Kolka Cool.

Zīmīgi, ka gan Hermanis, gan Tramps par saviem lojālajiem sekotājiem saka, ka viņi ir īpaši un gudrāki par visiem pārējiem.

When you realise it's the end of the year and you have been on mute the whole time

Darbā no augstākās priekšniecības izskanēja pamudinājums visiem 'take some time off after Christmas to recharge, because we have worked really hard this year'.
Right, tieši tāpēc, ka esam smagi strādājuši un nevis tāpēc, ka Ziemassvētkos neviens neievēros distancēšanās noteikumus un pēc svētkiem atgriežoties darbā mēsli varētu sasniegt ventilatoru.

Katras vēlēšanas mums sniedz ieskatu par to, kas notiek uz Arņa Kaktiņa darbagalda. Bet tikai pandēmija sniedz mums iespēju ielūkoties Arņa mājās un saprast problēmas patiesos apmērus.

Priekšvēlēšanu laikā man patīk tas, ka var redzēt, cik daudz jaunu krāmu un papīru Arnis Kaktiņš ir sakrājis uz sava galda kopš iepriekšējām vēlēšanām.

Atvaļinājuma trešā diena.
Mood: Wine on an empty stomach

Atvaļinājuma otrā diena.
Mood: Ben Affleck smoking

Man likās, ka ar mani tas nekad nenotiks. Man likās, ka esmu labāks par viņiem.
Tā izrādījās tikai ilūzija. Šodien es aizsūtīju darba(!) epastu, kurā viss teksts ir ierakstīts 'Subject' lodziņā. :(

No sava summer reading list varu ieteikt The Laws of Human Nature by Robert Greene. Man šķiet, šī grāmata palīdz man kļūt par labāku cilvēku.

Šodien darba kolēģe redzēja, kā es no atkritumu konteinera izvelku netīru špakteļmasas spaini. Es pat nemēģināšu šeit kaut ko paskaidrot, just gonna leave it right there.

“When you’re younger, you just assume there’s a golden door that will open, and there’s some type of shining eternity,” she says of the mirage-like salvation society taunts us with. “There’s a promise, if you achieve dot dot dot, then you will have dot dot dot. There’s some fantasy that’s implanted in us, for happiness or foreverness or togetherness.”

(c) Feist

Man šķiet, nekas tik precīzi neatspoguļo šā brīža Zeitgeist kā Māra Rīmeņa lasītās sporta ziņas Panorāmas noslēgumā. Mēs visi zinām, ka sporta pasākumi visā pasaulē ir atcelti, bezdarbs aug straujāk nekā jebkad modernās pasaules vēsturē un vīrusu pilnībā iznīdēt neizdosies vismaz līdz nākamā gada pavasarim, kad varētu tikt izstrādāta pirmā vakcīna.
Bet tomēr mums visiem gribas ticēt, ka nekas nav mainījies, ka jau pavisam drīz viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Mēs gribam, lai Māris katru vakaru uzstūķē sev Baltman uzvalku un stāsta mums par to, kā pieauguši vīrieši spēlē datorspēles un ko sportisti domā par vakcinēšanos. Mēs mierīgi rībināmies tālāk.

Mežaparkā tie brīdinājumi par Covid - thank You for Your understanding - adresēti kādai augstākai būtnei?

Visa tā izolēšanās tikai vēl skaudrāk liek apjaust savu nenozīmību.

No biežas roku mazgāšanas āda kļuvusi sausa un lobās.

Sociālā distancēšanās man nesagādā grūtības. Var teikt, visu dzīvi esmu tai gatavojies.
Visvairāk šajās dienās man pietrūkst baseina.