Nošu burtnīca

Raganu medības ir sākušās. Ofisa vigilantes ir uzsākuši izmeklēšanu, ar mērķi atrast vainīgo, kurš pirmais uz darbu atnesa rotavīrusu.

Sestā visbiežāk apmeklētā vietne manā interneta pārlūkā ir cekuloterija.lv. Jā, var teikt, esmu azartisks cilvēks.

Skatos Spēlmaņu nakti. Man šķiet cringiness latiņa šovakar ir pacelta jaunā līmenī.

Vēl gribēju piebilst, ka es gribētu, lai man būtu tādas olas kā tiem 30 drosminiekiem, kas šodien piketēja pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam. Tu zini, ka tavas bildes ieliks delfos, tu zini, ka visi domās, ka esi pēdējais tupaks, bet tu nesatricināms stāvi un vicini tur to plakātu, tjip 'deputāt, neatņem mums lēto šmigu, bez tās mēs esam pazuduši'.
Visu cieņu.

Jā, Venēcija varbūt applūst, bet vai esmu slikts cilvēks, tikai tāpēc, ka priecājos, ka siltais oktobris un novembris ir attālinājis manu ikgadējo ziemas depresiju par veselu mēnesi.
Un tomēr.. tomēr arī šodien es atrodu lietas par ko skumt. Man, piemēram, ir žēl visu to kolēģu, kas nopirkuši jaunus, dārgus ziemas mēteļus un nespēdami sagaidīt piemērotus laikapstākļus to atrādīšanai, no rītiem piektajā stāvā ienāk manāmi iesvīduši un sārtiem vaigiem. Bet skaistos mēteļos.

LETA
07.10.2019 Finansējuma trūkuma dēļ neskaidra fotoradaru nākotne
15.10.2019 Fotoradari gandrīz mēnesi pastiprināti kontrolēs OCTA polises un tehniskās apskates derīgumu

Tikai labas ziņas. Beidzot Daili vairs nevadīs nodzēries, netalantīgs mākslinieciskais vadītājs. Tagad tikai atliek izmest vēl vienu sevī iemīlējušos māksliniecisko vadītāju un Latvijas teātris būs piedzīvojis sava veida lustrāciju.

Pa kuru laiku mēs kļuvām tik garlaicīgi?

Īsinot laiku kamēr cīnos ar rudens vīrusiem, izskrēju cauri seriāla Kidding pirmajai sezonai. Un man patika. Daudz laba humora un pārpārēm mīļuma.

Katru gadu es domāju, ka šis rudens būs citādāks. Un katru gadu man nākas vilties.

Manos skolas gados tomēr viss bija vienkāršāk. Ejot gulēt 31. augusta vakarā vienīgais, par ko raizējos bij, vai naktī nenosals vecmāmiņas dālijas. Un kādus ziedus dāvināt skolotājai, ja dālijas tomēr nosals.
Šonakt, kad ārā ir +22 grādi, uz spēles ir likts daudz vairāk nekā tikai vecmāmiņas dālijas.

Vakardien nopeldējos jūrā pie Vecāķiem. Ūdens nebij sevišķi silts (arī ne sevišķi tīrs), bet tas vairāk bija goda jautājums. Negribējās,lai 2019. gada vasara ieiet vēsturē kā vasara, kurā ne reizi nenopeldējos.

Augusta otrajā pusē es vienmēr kļūstu sentimentāls.

Rīt atvaļinājuma pēdējā diena. Šovasar neesmu peldējies.

Šonedēļ uztaisīju jaunu ID karti, jo vecajai beidzās termiņš. Izrādās ID kartes lietošanas termiņš ir divreiz īsāks nekā pasei un jau pēc 5 gadiem atkal būs jāšķiras no 14 eiro. Bet tā ir tikai puse no bēdas - jaunajā ID kartē man pierē redzamas divas lielas horizontālas grumbas.

Braucu ar velo caur Mežaparku. Tantuks, aktīvi žestikulēdams topošās estrādes virzienā, izglīto divas pastaigu biedrenes: "a Ušakov pridumal novij proekt (..)"

Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.

Šodien braucot ar velosipēdu piedzīvoju īsteni Prustisku mirkli. No garām braucošās mašīnas skanēja The Prodigy dziesma Smack my bitch up un tas man atsauca atmiņā bērnību, kad ar čomiem apspriedām, kāda kuram ir mīļākā grupa. Tajā laikā zināju maksimums četras grupas un tā kā Rukki Vverh jau bija nosaukta, teicu, ka mana mīļākā grupa ir The Prodigy. Tas likās dumpinieciski un stilīgi. Biedri atzinīgi novērtēja manu gaumi un vienbalsīgi vienojāmies, ka tieši Smack my bitch up ir The Prodigy labākā dziesma.
Tad mūsu pulciņa līderis ar vieglu pārākuma pieskaņu man jautāja: "A tu vispār zini, ko nozīmē Smack my bitch up?"
Viss bariņš saausījās un pievērsa savus ziņķāres pilnos skatienus man. Jāatzīst, šādu notikumu pavērsienu nebiju gaidījis. Angļu valodu skolā vēl nebiju sācis apgūt un žargons manam nesamaitātajam prātam bij pavisam svešs. Nokaunējos un teicu, ka nezinu.
"Tas nozīmē - sūkā manu pimpi", pārliecinoši noteica bariņa līderis.
Nezinu, vai arī pārējie biedri bija tikpat lētticīgi, bet es nodzīvoju nākamos vismaz piecus gadus domājot, ka tas tieši to arī nozīmē.

Šodien es The Prodigy vairs neklausos. Tomēr pašos pamatos nekas daudz nav mainījies - es joprojām naivi ticu, ka tie citi, laimīgie un pašpārliecinātie, noteikti zina labāk, kā būtu jādzīvo un es vēl joprojām nezinu, ko pie velna nozīmē Smack my bitch up.