Nošu burtnīca

Šonedēļ uztaisīju jaunu ID karti, jo vecajai beidzās termiņš. Izrādās ID kartes lietošanas termiņš ir divreiz īsāks nekā pasei un jau pēc 5 gadiem atkal būs jāšķiras no 14 eiro. Bet tā ir tikai puse no bēdas - jaunajā ID kartē man pierē redzamas divas lielas horizontālas grumbas.

Braucu ar velo caur Mežaparku. Tantuks, aktīvi žestikulēdams topošās estrādes virzienā, izglīto divas pastaigu biedrenes: "a Ušakov pridumal novij proekt (..)"

Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.

Šodien braucot ar velosipēdu piedzīvoju īsteni Prustisku mirkli. No garām braucošās mašīnas skanēja The Prodigy dziesma Smack my bitch up un tas man atsauca atmiņā bērnību, kad ar čomiem apspriedām, kāda kuram ir mīļākā grupa. Tajā laikā zināju maksimums četras grupas un tā kā Rukki Vverh jau bija nosaukta, teicu, ka mana mīļākā grupa ir The Prodigy. Tas likās dumpinieciski un stilīgi. Biedri atzinīgi novērtēja manu gaumi un vienbalsīgi vienojāmies, ka tieši Smack my bitch up ir The Prodigy labākā dziesma.
Tad mūsu pulciņa līderis ar vieglu pārākuma pieskaņu man jautāja: "A tu vispār zini, ko nozīmē Smack my bitch up?"
Viss bariņš saausījās un pievērsa savus ziņķāres pilnos skatienus man. Jāatzīst, šādu notikumu pavērsienu nebiju gaidījis. Angļu valodu skolā vēl nebiju sācis apgūt un žargons manam nesamaitātajam prātam bij pavisam svešs. Nokaunējos un teicu, ka nezinu.
"Tas nozīmē - sūkā manu pimpi", pārliecinoši noteica bariņa līderis.
Nezinu, vai arī pārējie biedri bija tikpat lētticīgi, bet es nodzīvoju nākamos vismaz piecus gadus domājot, ka tas tieši to arī nozīmē.

Šodien es The Prodigy vairs neklausos. Tomēr pašos pamatos nekas daudz nav mainījies - es joprojām naivi ticu, ka tie citi, laimīgie un pašpārliecinātie, noteikti zina labāk, kā būtu jādzīvo un es vēl joprojām nezinu, ko pie velna nozīmē Smack my bitch up.

Iespējams dīvainākais novēlējums, ko esmu saņēmis no svešinieka ir 'Lai tev veiksmīga dzīve'.

Nē nu, svaigs mums tas jaunais mēra kandidāts. Gara acīm jau redzu, kā Rīga top par mūsdienīgu, cilvēkiem draudzīgu galvaspilsētu.

Brīvdienās uzcēlu siltumnīcu.

Es jums visiem ieteiktu aiziet Medībās.

16. aprīlis. Velosezonas atklāšana.

Šķiet, nekas vēl šajā dzīvē nav man licis sajusties tik vecam kā apollo.lv raksts par Eminema meitu Heiliju, kas sasniegusi 23 (!) gadu vecumu un "kārdinoši bikini izrāda savu augumu". Koa??? Pēdējoreiz, kad es klausījos eminemu, viņai bij maksimums seši gadi.

Jesse Eisenberg reiz teica, ka katru reizi, kad viņš dara kaut ko šausmīgi garlaicīgu, viņš vēlāk uzraksta par šo pieredzi, jo citādāk tas sanāk pilnīgi veltīgi iztērēts laiks. Es arī gribētu pieturēties pie šāda principa, bet reāli sirds dzīlēs saprotu, ka nepietiks laika, lai visu pierakstītu.

Tas tomēr ir baigais kaifs ielikt ziemas mēteli skapī.

Man ir divas smaržu pudelītes. Vienas smaržas lietoju ziemā, otras pavasarī/vasarā. Šorīt sajutos avantūristiski un iepūtu vasaras smaržas.
Retrospektīvi jāatzīst, tas bij pārsteidzīgs solis. Visu dienu tāda kognitīvās disonances sajūta.

Mana jaunā gadā apņemšanās ir dzīvot lēnāk.
Jāpieraksta, lai ikdienas steigā neaizmirstas.

Sāku prātot, vai nebūtu pēdējais laiks iet atzīmēties vīna bārā VIETA. Ka neaizrauj vēstures mēslainē ar visām tām kratīšanām.

Par spīti plaši izplatītajam mītam, ka sliktākais, kas tev var uzbrukt Ziemassvētkos ir Meraijas Kerijas dziesma All I Want For Christmas Is You, patiesībā nav nekā ļaunāka par saldumiem, kas korporatīvo dāvanu veidā katru decembri piepilda mūsu birojus.

Jānis Jubalts ir tāds Latvijas vietējais Good Guy Greg.

Katru reizi, kad presē izlasu vārdus "jaunās valdības aprises", es nevaru nedomāt par faktu, ka Aldis Gobzems ir viens no retajiem vīriešiem, kam liekais svars uzkrājas nevis uz vēdera, bet uz dibena. Un vai gan tādam vīrietim var uzticēties?

Person to person noteikti neliks vilties īsteniem Michael Cera daiļrades cienītājiem.

Prezidents Bērziņš reiz trāpīgi atzīmēja,ka "nākotne ir nākotnes cilvēku rokās". He Jiankui ir viens no tiem cilvēkiem.