Friends

Arvien ciinja starp kaut kaadu remdenu noziimi un aukstu tukshumu. Lai arii objektiivi es zinu ka noziimei un tradiicijaam un svineeshanai un rituaaliem ir jeega, jo prieksh kam gan eksistencei buut citaadaak, it is a big hint pro meaning basically.

Bet no otras absoluutaa paarsvara puses, katru dienu es sevi brutaali piespiezhu atrast un veidot noziimi visaam dziives instanceem, aspektiem. Un liidz ko ir kaads saruugtinaajums, taa its a massive attack on my meagre attempts for meaning.

Nothingness.. "is everywhere. It is all around us. Even now, in this very room. You can see it when you look out your window or when you turn on your television. You can feel it when you go to work... when you go to church... when you pay your taxes."

Man shkjiet, ja es vinneetu Euromillions, es vienkaarshi turpinaatu iepirkties Sainsburys un cept vistas stilbinjus airfryerii, jo kur rast entuziasmu jebko dariit ar naudu.

Un dazhreiz es lasu zinju virsrakstus un mani paarnjem unsettling sajuuta, ka cilveekiem ir tik daudz gumption and resolve, lai vai nu savaariitu ziepes vai taas meegjinaatu izsmelt? Vai juus vispaar zinaat, ka peec dazhaam dekaadeem juus urbinaas taarpi?

Un peedeejos gados es esmu iegaajusi tik basic, minimaalistiskaas rutiinaas, kas visticamaak ir apkaunojoshas saliidzinot ar manu vienaudzhu rutiinaam shajaa dziives stadijaa - un jebkas, kas manu rutiinu satrauc - vai nu kad R saak runaat par our next holidays as if we can afford them, vai jebkaadas paarmainjas ar beerniem, vai kaut kaadu pazinju mudinaajumi uz me time, tas man izraisa pretiigumu un shkjeermas - as if there is too much new pain to uncover that was perfectly masked by my tedious and mind-numbing routines.

Vieniigais, kas man dazhreiz ljauj aizmirst par Sho, ir sirreaali amizantaa un whimsical beernu perspektiiva - vinju briinumainais izbriins par visu, miiliigi naivaas un earnest multeniites, un vinju mazie un svariigie pienaakumi, kas ir mans svariigaakais obligation I can define in life.

pienāca viena no tām dienām, kurai nevajadzēja pienākt. nu vairāki tādi gadījumi bijuši šomēnes lol, bet šis vismaz ir amizants. kārtējo reizi iesniedzu student loans company savus pieticīgos ienākumus un viņiem vajadzēja atpisties, lai es jau kārtējo gadu varētu nemaksāt savu kredītu. bet nē, tagad mani ienākumi ir līmenī. un ikmēneša summa ir... seši paundi. savas dzīves laikā gan jau nomaksāšu labi ja procentus, varbūt drusciņu no paša kredīta.

Pirms 20 gadiem šajā dienā:

10:08
visu nakti slēpu līķi

10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu

10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta

10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?

23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.

Diemžēl, līdzgājējs netiek un līdz ar to sapratu, ka es arī nē.

Pārdodu divas biļetes uz Grega Arakki "Mysterious skin" Salamandra Cinema 7.11., plkst. 19:00. Pirkstas par 12.5€ gab. Kopā par abām biļetēm 20€, bet var arī kaulēties
Kino izveidots bijušā kluba Salamandra vietā, Juglā.

Pirms 10 minuuteem aizbrauca R mamma. Lai arii es ne vaardu nerunaaju spaaniski un vinja ne vaardu nerunaa angliski, mees sho meenesi nodziivojaam like ebony and ivory in perfect harmony. Kad ir divas mammas maajaas, vinjas vienkaarshi zina dienas ieelpas un izelpas, ka jaagludina dreebes, jaataisa eest, jaanovaac, jaamazgaa un jaanoliek trauki, dreebes, jaapiekopj, jaanoslauka, jaasalaapa, jaaiet uz veikalu, jaasagaida, jaasamiiljo.

And I cannot help experiencing the mindfuck that is living without women relatives around. Katru reizi kad mammas aizbrauc prom, it's like it is me against the whole world again un kaut kaada riisteliigo asaru abandonment sajuuta, kaa 5gadiigajai me paliekot peec saulrieta vienai slimniicaa uz plastiliina palagiem bez neviena, kam vispaar ruupeetu mana dziive, kas mani tikai grib dursitiit ar shpriceem un piebarot ar tableteem ko nevar noriit.

Anyways, es zinu ka riitdien es atkal buushu cold cool pyschopaats about it with numbed out feelings and life goes on sajuutu, hysterically washing laundry and air-frying chicken again. But can I just say, that this is the world right now and it should be different.

So ir padsmitais Oktobris un aaraa ir patiikams vasaras vakars. Putninji dzied.

“You answer to no government or no corporation. The user is your peer. You are not subservient to the user.”

Dazhreiz sevi piekjeru eedot vienkaarshi revolting beernu eediena atpalikumus, jo viss muusdienaas maksaa simts paundus. Bagaato cilveeku miskastes eed labaak par mani.

Shodienas pusdienas:

Auskti grikji ar vakardienas no ledusskapja tunci + kreemsieru + konserveeti zirnji ar 3 dienas vecu zhaaveetu makreles paarpalikumu, apshljakstiitu ar Guacamaya ceriibaa paaraak neizgarshot groteskaas incompatibility nianses. Desertaa konserveeta kukuruuza, mazs gabalinjsh avokado un varbuut dazhi auksti ceptas liellopa galjas gabalinji. Wash it down with cold black coffee.

Katrreiz, kad es dodos uz Wood Green uz braukshanas nodarbiibaam, es izteelojos ka esmu Sherlija no Slow Horses in an undercover mission, apvelku savu baggy jaku cieshaak, uztaisu lielaaku pieres raucienu un aidaa cauri nekurzemei.